KS «Latraps» sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Krauze informē, ka KS «Latraps» ar 2009.gada 16.novembri ir atsaukusi Administratīvajā tiesā iesniegtos prasījumus pret Lauku atbalsta dienestu un Valsts ieņēmumu dienestu par 2007.gadā saražotās biodīzeļdegvielas fakta atzīšanu un atbalsta piešķiršanu. Prasījumi ir atsaukti sakarā ar to, ka līdz noliktajai tiesas sēdei LAD bija pieņēmis jaunu lēmumu, kas būtiski mainīja lietas apstākļus.

Savā jaunajā lēmumā LAD ir atzinis «Latraps» saražotās biodīzeļdegvielas faktu un ir lēmis par valsts tiešā atbalsta izmaksu, vienlaicīgi atceļot iepriekšējo lēmumu, kas kooperatīvam bija negatīvs un bija par pamatu pašreiz jau atsauktajai prasībai tiesā.

Iespējams, risinājumu veicinājis fakts, ka 25.septembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Elejā tiekoties ar «Latraps» vadību, secināja, ka vēlams panākt izlīgumu tiesvedībā starp «Latraps» un valsti, jo būtībā šī tiesvedība esot bezjēdzīga un nenes valstij labumu.

Dombrovskis iepriekš skaidroja, ka «Latraps» un valsts savstarpējā tiesāšanās saistībā ar atbalstāmās biodegvielas kvotām nav izdevīga abām pusēm, un šī problēma bijusi viena no galvenajām sarunu tēmām, pēc kā valdības vadītājs un uzņēmuma vadība vienojušies strādāt pie iespējamā mierizlīguma.

«Man jāatzīst, ka valsts atbalsta politika biodegvielas ražošanai bijusi nepārdomāta un grūti pamatojama daudzos apsektos,» sacīja Dombrovskis, pieļaujot, ka tieši tāpēc sākusies ieilgusī tiesāšanās. «Saistībā ar tiesāšanos arī mēs esam ieinteresēti mierizlīgumā un saskatām, ka šīs tiesas ir bezjēdzīgas abām pusēm,» iepriekš skaidroja Lazdiņš.

Kā iepriekš ziņojusi aģentūra LETA, Administratīvās tiesas tiesnese Lala Apšeniece 8.septembrī sāka skatīt minēto «Latraps» prasību.

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2005.gada 13.septembra noteikumiem Nr.712 par kārtību, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai, «Latraps» tika piešķirta finansiāli atbalstāmā kvota biodīzeļdegvielas ražošanai, kas paredz finansiālu valsts atbalstu komersantam par apjomu, kas saražots kvotas ietvaros.

«Latraps» kvota bija 7 813 953 litri biodīzeļdegvielas. Saskaņā ar lietas materiāliem LPKS «Latraps» saražojusi gandrīz 6 miljonus litru, taču, neskatoties uz piešķirto kvotu, LAD atteicis valsts atbalsta maksājumu. Sabiedrībai tas radījis zaudējumu aptuveni 1,5 miljonu latu apmērā.

LAD Administratīvo un juridisko lietu departamenta direktores vietnieks un Atbalsta administrēšanas juridiskās daļas vadītājs Gundars Jankovs tiesā skaidroja, ka atbalsts atteikts, jo biodegvielas ražošana no «Latraps» biedru izejvielām īstenota ražotnē Dānijā, kā arī nav saņemts VID atzinums par saražoto biodegvielas apjomu.

VID pārstāve Jana Kalniņa informēja, ka informāciju par saražoto biodegvielas apjomu VID saņēmis no Dānijas nodokļu administrācijas, ko VID pārsūtījis LAD, taču VID kompetencē neesot sniegt savu atzinumu par citas valsts ieņēmumu dienesta informāciju.

«Latraps» juriste Inese Singelmane uzsvēra, ka atbalstāmās biodegvielas kvota «Latraps» piešķirta, ņemot vērā, ka kooperatīvā sabiedrība bija informējusi Zemkopības ministriju par to, ka degvielas ražošanu «Latraps» veiks Dānijā.

Jankovs skaidroja, ka par valsts atbalsta piešķiršanu LAD lemj saskaņā ar MK 2006.gada 18.aprīļa noteikumiem Nr.303, kas paredz kārtību, kādā uzrauga un administrē tiešo valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai. «Latraps» iesniegto informāciju par saražoto apjomu LAD saskaņo ar VID atzinumu. Taču VID atzinuma nav bijis, vien informācija no atbilstošā dienesta Dānijā, ko LAD nolēma neņemt vērā.

VID pārstāve informēja, ka starp Eiropas Savienības (ES) valstu ieņēmumu dienestiem pastāv vienots informācijas tīkls nodokļu jomā, taču tāda neesot šādiem gadījumiem, tāpēc VID pienākumos un atbildībā neietilpst Dānijas dienesta informācijas apstiprināšana, kas bija nepieciešama LAD lēmumam, un VID vien pārsūtījis Dānijas nodokļu administrācijas atzinumu.

Jankovs uzsvēra, ka, neskatoties uz jau piešķirto kvotu, atbalsts atteikts arī tāpēc, ka biodegviela ražota ārpus Latvijas, bet noteikumos aprakstītais atbalsts paredz Latvijā ražotas degvielas atbalstu, par ko tiesnese aizrādīja, ka šāds kritērijs minētajos noteikumos nav iekļauts, bet šāda iespējamā prioritāte atrunāta vien noteikumu anotācijā.

«Latraps» pārstāve tiesā iepriekš atgādināja, ka biodegvielas kvotu dalīšanai ES regulās ir citi nolūki, kas par prioritāti izvirza atbalstu atjaunojamo resursu izejvielām degvielas ražošanā. Singelmane par atbalsta nolūkiem atgādināja, ka Latvijas tautsaimniecībai ir daudz nozīmīgāk atbalstīt vairākus simtus zemnieku, kas ražojuši rapsi – izejvielu, kuru mazāk nekā desmit darbinieku pēc Latvijas lauksaimnieku pasūtījuma pārstrādājuši Dānijā. Latvijas tautsaimniecībai daudz nozīmīgāki esot simtiem izejvielas ražotāju un degvielas eksportētāju nekā piecas sešas jaunas darbavietas biodegvielas ražotnē, kura tagad kooperatīvam esot arī Latvijā.

Tiesnese abām pusēm norādīja uz pretrunu lietas apstākļos, ka valsts kā juridiska persona vienlaikus komersantam ir apsolījusi atbalstu un atteikusi to. Tiesa nolēma pieaicināt ZM pārstāvi, kas sniegtu atzinumu un pamatojumu saistībā ar kvotas piešķiršanu «Latraps» konkrētajam laika periodam, uz kuru kvota attiecas, zinot, ka degvielu ražos ārpus Latvijas. Tāpēc sēdes skatīšana tika atlikta uz novembri.

Autors: Jānis Stundiņš / 20.11.2009