Jauni muitas tarifi

Ar nākamā gada 1. janvāri sāks darboties kopīga Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas ūnija. Tas ietekmēs tos Latvijas uzņēmumus, kas eksportē produkciju uz šīm valstīm, tai skaitā arī pārtikas ražotājus.

"Ņemot vērā līdzšinējās Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas importa režīmu atšķirības, sākot ar nākamā gada janvāri, virknei preču gaidāmas importa tarifu izmaiņas," uzsvēra Ekonomikas ministrijas Ārējās tirdzniecības politikas nodaļas vecākā referente Liene Guseva.

Šobrīd zināms, ka Krievijas importa tarifi samazināsies 1602 tarifu līnijām, bet palielināsies – 708 tarifu līnijām. Palielinājumi būtiski skars virkni produktu, tai skaitā gaļas izstrādājumus, piena pārstrādes produktus, transportlīdzekļus, dzelzs un tērauda izstrādājumus, graudaugus un konditorejas izstrādājumus. Vienlaikus tarifu samazinājumi aptver tādas preču grupas kā mehānismi, elektroierīces, optiskās ierīces un aparatūra, dažādi tekstilizstrādājumi u.c.

Baltkrievijas gadījumā importa tarifi tiks samazināti 1450 tarifu līnijām, bet paaugstināsies 1920 tarifu līnijām. Tarifu palielinājumi būtiski skars gaļas izstrādājumus, piena pārstrādes produktus, augļus un dārzeņus, tekstilizstrādājumus, elektroierīces, transportlīdzekļus un citus. Bet samazinājumi galvenokārt attieksies uz mehānismiem, optiskajām ierīcēm, dzelzs un tērauda un citiem izstrādājumiem.

Būtiski, ka vislielākās izmaiņas skars līdz šim liberālākās Kazahstānas importa režīmu. Tās piemērotie tarifi samazināsies 497 tarifu līnijām, bet palielināsies 5704 tarifu līnijām, ietekmējot praktiski visus lauksaimniecības un rūpniecības sektorus, tai skaitā zivrūpniecības, dzelzs un tērauda, farmācijas un koksnes izstrādājumus. Savukārt tarifu samazinājumi attieksies uz tādām preču grupām kā mehānismi, optiskās ierīces, gaļas izstrādājumi, furnitūra un tamlīdzīgi.

Līdz šim Latvijai divpusēji un Eiropas Savienībai kopumā ir izdevies panākt partneru solījumu pēc laika pārskatīt un samazināt jaunās muitas ūnijas ievedmuitas tarifus, skaidroja L. Guseva.

Vētīs tirdzniecību ar Krieviju

Valsts kontrole un Krievijas Revīzijas palāta ir veikusi Latvijas pārtikas eksporta revīziju, kuras laikā tika pārbaudīta to Latvijas un Krievijas valstu atbildīgo institūciju darbība, kas regulē un kontrolē Latvijas pārtikas produktu apriti, tai skaitā eksportu uz Krievijas Federāciju. Ar revīzijas rezultātiem abas institūcijas solīja sabiedrību iepazīstināt šodien.

Šā gada deviņos mēnešos Latvija uz Krieviju ir eksportējusi pārtikas preces 73 miljonu latu apmērā, tai skaitā sojas spraukumus 18 miljonu latu vērtībā, spirtotos vīnus – 8 miljonu latu vērtībā.

Bilance joprojām negatīva

Lai gan Latvijas pārtikas preču ārējās tirdzniecības bilance joprojām ir negatīva – lauksaimniecības preču un pārtikas produktu bilances saldo negatīvā vērtība šā gada deviņos mēnešos ir 126 miljoni latu, tomēr, salīdzinot ar pagājušā gada tādu pašu laika periodu, tā ir samazinājusies par trešdaļu. Latvijas lauksaimniecības preču eksporta kopvērtība šā gada deviņos mēnešos bijusi 435 miljoni latu, savukārt importa kopvērtība – 561 miljons latu.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, pārtikas eksporta kopvērtība ir samazinājusies par 9 procentiem, bet importa – par 17 procentiem. Pārtikas preču ārējās tirdzniecības samazinājums ir bijis krietni mazāks nekā kritums Latvijas preču ārējā tirdzniecībā.

Kopumā eksports šā gada deviņos mēnešos ir sarucis par 25,6%, bet imports – par 41,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvija eksportējusi kviešus uz Lībiju un Maroku, pienu uz Lietuvu, zivju fileju uz Franciju, alkoholiskos dzērienus uz ASV.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe prognozē, ka nākotnē ārējās tirdzniecības tendences saglabāsies, tas ir, importa struktūrā palielināsies lētāko produktu īpatsvars, savukārt eksports būs atkarīgs no situācijas pasaules tirgū. "Pozitīvi ir tas, ka visi pārtikas tirgi ir sakustējušies, un tas liecina, ka pasaule ir iemācījusies sadzīvot ar krīzi," optimistiski teica I. Gulbe.

***

VIEDOKLIS

Ingūna Gulbe, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore:

– Latvijas lauksaimnieki un pārtikas produktu ražotāji ir pelnījuši valstisku paldies par to, ka viņi reāli silda Latvijas ekonomiku, dodot simtiem miljonu latu ienākumu valsts budžetā. Pārtikas nozare ir izvirzījusies pirmajā vietā eksportējošo nozaru vidū. Latvijas ražotāji iepriekšējos gados ir daudz investējuši tehnoloģijās, zināšanās, mārketinga aktivitātēs, tagad tas sāk nest rezultātus. Latvijas pārtikas produkti ir konkurētspējīgi pasaules tirgū, ko apliecina tas, ka pasaule ir gatava iegādāties Latvijas pārtiku par vairākiem simtiem miljonu latu.

Avots: nra.lv / 14.decembris (2009) | Ilze Šteinfelde