Nākamais
gads varētu kļūt par pirmo Latvijas ogļūdeņražu izpētes vēsturē, kad nafta tiek
iegūta tirgošanai, nevis tikai analīžu veikšanai. Polijas un Kuveitas
kopuzņēmums Balin Energy, kas tikko ieguvis trešo licenci jauna naftas laukuma
izpētei Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā jūrā, citā laukumā
var sākt gatavoties reālai naftas ieguvei.
Nav robežas – nav naftas
Ekonomikas ministrija
Neatkarīgo informē, ka oktobrī noslēdzas 2004. gadā izsniegtās licences izpētes
posms: "Līdz ar to komersants pēc normatīvajos aktos noteikto atskaišu
iesniegšanas var sākt ieguves fāzi – veikt visus priekšdarbus ieguves
uzsākšanai." Tas nozīmē, ka pēc kāda pusgada no urbuma varētu tikt pacelti
pirmie tirgošanai derīgie naftas bareli, raksta NRA.lv
Otrs uzņēmums, kam ir spēkā
esoša 2008. gadā saņemta licence naftas izpētei un ieguvei jūrā, ir zviedru
uzņēmums Oljeprospektering Aktiebolag. Līdz šim pie reālas darbošanās zviedri
gan nav tikuši, kaut gan tieši viņi saņēma pašu pirmo licenci naftas izpētei
Latvijas vēsturē – jau 1996. gadā. Saeima iestrādājusi papildu nosacījumu
licences līgumā, proti, licence stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas–Lietuvas
robežlīguma noslēgšanu. Bet robežlīguma ar kaimiņiem nav, un tieši naftas
iegulas ir domstarpību iemesls.
Sauszemē vistālāk Šmidre
Vēl divi grupējumi strādā
pie naftas ieguves iekšzemē. Pētera Šmidres holdingam Alīna atvēlētais
eksperimentēšanas laiks arī tuvojas beigām. Gudenieku pagasta pārvaldniece
Daina Bērende piefiksējusi, ka pēdējā laikā naftas pumpji pierimuši. Ap
Gudenieku naftu cīņas bija ļoti karstas vairāku gadu garumā – zemes gabali tika
privatizēti, pirkti, pārpirkti. Bet galu galā sūkņus uzlika un poļu naftiniekus
pieaicināja P. Šmidre. Savukārt Ventspils uzņēmējs Uldis Pumpurs, kam arī
pieder vērtīgā zeme virs naftas iegulas, no sūknēšana ieceres vismaz pagaidām
atteicies: "Tās naftas nav tik daudz, lai divi vienlaikus varētu
ampelēties." Pastāvot risks, ka, vienlaikus vairākās vietās patraucējot
iegulas mieru, nafta tiek sabojāta un tad pārdesmit gadi jāgaida, līdz tā atkal
kļūst lietojama. Tā apgalvo U. Pumpurs.
Vēl viena perspektīva
naftas ieguves vieta atrodas Kurzemē, Dunalkas pagastā. Licence piešķirta
komersantu grupai – GotOil Recources Limited, Loon Energy un Alvilam
Baušeniekam. Taču Durbes novada pašvaldība vēsta, ka nekādas praktiskas
darbības pagaidām tur nenotiek. Zīmīgi, ka holdinga Alīna mājas lapā rakstīts:
"Uzņēmumam pieder arī zeme ar esošiem urbumiem Dunalkā." Maz ticams,
ka Latvija jelkad varētu pārtapt par Kuveitu. Latvijas Universitātes Lietišķās
ģeoloģijas katedras vadītājs profesors Valdis Segliņš ironizē, ka Kuveitā
zaudējumos (ieguves zudumos) noraksta vairāk, nekā Latvijā teorētiski varētu
iegūt. Taču, kā redzams, arī uz salīdzinoši maziem naftas daudzumiem
pretendentu netrūkst.
Potenciāls – 145 miljoni tonnu
Pēc 1996. gadā publicētajām Valsts Ģeoloģijas dienesta aplēsēm (Latvijas
zemes dzīļu resursi, Rīga 1996), Latvijas šelfā un sauszemē kopumā varētu būt
aptuveni 145 miljoni tonnu naftas resursu – jūrā attiecīgi 125 miljoni, bet 20
miljoni – sauszemē. Daudzums, ko tehniski vispār iespējams izsūknēt, ir
ievērojami mazāks.
Mēģinājumiem iegūt melno zeltu Latvijas teritorijā ir gandrīz pusgadsimts,
un šā biznesa pieticīgajā vēsturē pagaidām nozīmīgākais ieraksts izdarīts par
1963. gadu: "24. jūnijā Kuldīgas struktūrā 6. Adzes urbumā no 827 m
dziļuma izcelta ar naftu piesūcināta iežu serde." Tas bija pirmais naftas
atklājums Latvijā, vēlāk tā tika konstatēta arī vairākās citās vietās. Naftas
iegulas sastopamas kembrija, ordovika un apakšdevona nogulumos, kur nafta ir
uzkrājusies lokālo pacēlumu (struktūru) velvesdaļā. Tā konstatēta deviņās
lokālajās struktūrās – pie Kuldīgas, Bernātiem, Liepājas, Priekules, Piltenes,
Durbes, Ēdoles, Vērgales. Kopumā Rietumlatvijas teritorijā kopš naftas
meklējumu sākuma ir izurbti gandrīz 80 dziļurbumu. Kuldīgas urbumos lielākā
naftas pietece bijusi trīs kubikmetri diennaktī.
Baltijas jūras šelfā naftas meklēšana sākusies vēlāk – 1976. gadā. Atklāts
apmēram 50 lokālo pacēlumu, par naftas perspektīviem atzīti 20. Trīs dziļurbumi
izdarīti līdz 1996. gadam, un visos fiksētas naftas pazīmes, bet vienā pat
atklāta neliela naftas iegula ar 0,67 kubikmetru pieteci sešās stundās.
Balstoties uz vairākus gadu desmitus veikto pētījumu rezultātiem,
speciālisti par racionālākajiem Latvijas naftas izmantošanas virzieniem nosauc
smērvielu ražošanu un ķīmisko rūpniecību. Šā biznesa lielo risku dēļ ģeologi
jau pirms vairāk nekā desmit gadiem valstij rekomendēja pašai neinvestēt naftas
ieguvē, bet piesaistīt ārzemju naftas firmas. Vismaz daļēji tas ir izdarīts,
taču Latvijas valstij – saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem – katrs desmitais
piekrītošais litrs naftas joprojām atrodas līdz pat kilometra dziļumā zem jūras
līmeņa un vēl dziļāk.
Autors:
Imants Vīksne / NRA.lv / 19. oktobris 2009
|