|
Kažokzvēru audzētavā SIA Gauja AB iegūtās ādas tiek pārdotas Skandināvijas
izsolēs, un aptuveni 80% no tām nonāk pie Ķīnas ražotājiem, tāpēc kažokzvēru
audzētājus uztrauc arī Ķīnas ekonomikas attīstība un tas, ka tirgus nav
diferencēts, norāda Gauja AB valdes loceklis Arnis Veckaktiņš.
Pamatā visas Gauja AB
kažokādas tiek pārdotas caur Somijas un Dānijas kažokādu izsolēm. Gala rezultātā
visas Eiropas kažokādas un arī Gaujas AB kažokādas nonāk Ķīnā, jo Ķīna
patlaban ir pasaulē lielākā kažokādu pircēja un visi kažokzvēru audzētāji
strādā Ķīnai, skaidroja Veckaktiņš.
«Arī Skandināvijas valstis, kuras
var uzskatīt par kažokzvēru audzēšanas lielvalstīm, visu savu produkciju pārdod
Ķīnai. Ķīnā kažokus gan šuj, gan valkā. Ķīnieši paliek arvien bagātāki, agrāk
vietējam tirgum viņi šuva tikai mēteļus ar kažokādas apkaklēm, bet tagad ļoti
aktīvi pērk kažokus. Ja Ķīnas izaugsme apstāsies, tad gan kažokādu biznesam
pasaulē būs gaidāma liela krīze,» sacīja Veckaktiņš.
Viņš piebilda, ka visi pasaules kažokzvēru audzētāji uztraucas, ka tirgus
nav diferencēts un aptuveni 80% produkcijas nonāk Ķīnā. Tikai 20% pasaules ādu
nonāk citos tirgos.
Jautāts, par kādām cenām Ķīna kažokādas iepērk, Veckaktiņš sacīja, ka tas ir
brīvais tirgus, tāpēc jau ādas tiek pārdotas izsolēs.
«Ir gadi, kad cenas pamatīgi iet uz augšu, ir gadi, kad tās krīt. Patlaban cenas ir labas, piemēram,
ūdeles ādas vidējā cena ir ap 45 eiro (31,5 latiem) par ādu. Gauja AB
savas ādas pārdod par aptuveni 35 eiro (24,5 latiem), jo, pirmkārt, mūsu ādas
vēl varbūt īsti neatbilst labākajiem standartiem, otrkārt, arī izsoļu nami
paņem savus procentus. Lapsādas tagad izsolēs maksā ap 100 eiro (70 latu)
gabalā, Gauja AB tās pārdod par aptuveni 70 eiro (49 latiem)
gabalā," sacīja Veckaktiņš.
Kažokādu izsoles notiek
četras reizes gadā, līdz ar to zvēraudzētavai naudas pieplūdums arī ir tikai
četras reizes gadā, piebilda Veckaktiņš. Zvēraudzētava gadā iegūst aptuveni 100
000 ūdeļu ādu un 3 000 lapsu ādu.
SIA Gauja
AB ar kažokzvēru audzēšanu nodarbojas
kopš 1945.gada - sākotnēji kā valsts uzņēmums, tad padomju saimniecība, bet
1996.gadā uzņēmums tika privatizēts un izveidota SIA Gauja AB.
Jau 1997.gadā Gauja AB
sāka kažokādu izstrādājumu šūšanu, atverot savu kažokādu izstrādājumu salonu Rīgā, M.Juglas ielā 3, un
šūšanas darbnīcas filiāli. Gauja
AB ir starptautiski
reģistrēta preču zīme.
2008.gadā Gauja AB
strādāja ar 1,34 miljonu latu apgrozījumu un 48 365 latu peļņu, bet 2009.gadā
apgrozījums bija 0,95 miljoni latu un tika gūta 1263 latu peļņa.
2010.gadā zvēraudzētava
strādāja ar 1,7 miljonu latu apgrozījumu un 180 514 latu peļņu.
Gaujas AB īpašnieki ir Svetlana Druva (52%),
Tamāra Klimenko (24%) un Agris Nagliņš (24%).
Avots: db.lv / Nozare.lv, 2012. gada 6.
janvāris
| 
