Jaunceļamajā SIA „Latvijas piens” piena pārstrādes rūpnīcā
Jelgavā šodien tiek svinēti spāru svētki. Līdz ar to zemnieku kooperatīvu
„Trikāta KS”, „Dzēse” un „Piena Partneri KS” piena pārstrādes uzņēmuma tapšanā
triju mēnešu laikā paveikti 40% no visiem veicamajiem celtniecības darbiem.
SIA
„Latvijas piens” valdes loceklis Raimonds Freimanis: „Rūpnīcas celtniecība un
iekārtu iepirkums noris pēc plāna. Arī rūpnīcas būvniecības finanšu apguvē
novirzes no plāna nav un par to regulāras atskaites tiek sniegtas gan Valsts
kasei, gan SEB bankai, kas ir projekta finansētājs. Uzņēmuma īpašnieki zemnieki
pret projekta īstenošanu attiecas ar lielu atbildību, kas arī nodrošina
veiksmīgu un stabilu projekta attīstību.”
Projekta tehniskais direktors Armands Lūsis skaidro, ka
drīzumā tiks pabeigti jaunās rūpnīcas sienu mūrēšanas darbi, turpinās iekšējo
komunikāciju izbūve. Ar tehnoloģisko iekārtu piegādātājiem ir saskaņotas
tehniskās nianses iekārtu montāžai un ceļā uz Latviju jau ir pirmās sūkalu un
krējuma uzglabāšanas tvertnes.
Līdz gada beigām no projekta kopējām izmaksām 10,5 miljonu
latu apmērā celtniecības darbi būs paveikti par vienu miljonu latu, bet par
iekārtu iegādi būs veikti norēķini 2,5 miljonu latu apmērā. SIA „Latvijas
piens” dalībnieki kooperatīvi „Trikāta KS”, „Dzēse” un „Piena Partneri KS”
uzņēmuma pamatkapitālā, kā plānots, ir ieguldījuši Ls 900 000 Ls. Nākamgad
pamatkapitāls tiks palielināts līdz Ls 1 275 000.
SIA „Latvijas piens” īpašnieki uzsver, ka zemniekiem pašiem
savas piena pārstrādes rūpnīcas celtniecība ir iespējama lielā mērā pateicoties
Zemkopības ministrijas un valdības izpratnei par situāciju laukos. Atbalsts
zemnieku rūpnīcai tika sniegts tikai pēc 2009.gada piena krīzes, kad lielie
pārstrādes uzņēmumi dramatiski samazināja piena iepirkuma cenas, kā arī
atteicās iepirkt pienu no daudzām saimniecībām, atstājot ģimenes laukos bez
ienākumu avota. Kritiskā situācija laukos un zemnieku nemieri valdībai lika
izšķirties par valsts galvojuma piešķiršanu 5 miljonu latu apmērā kredītam, ko
rūpnīcas būvniecībai izsniegusi SEB banka. Vēlamies uzsvērt, ka valsts
galvojums nav valsts dāvana zemniekiem. Par valsts garantiju SEB bankas
kredītam zemnieki maksā valstij galvojuma maksu. Līdz decembra beigām zemnieki
valstij par galvojuma došanu ir samaksājuši jau 38 818 latus.
