Meklējot jaunas biznesa iespējas, "vienkārši uzzinājām, ka bankā stāv ieķīlātas bankrotējuša ražotāja iekārtas", par Asta Pro pirmsākumiem stāsta valdes priekšsēdētājs Kristaps Grantskalns, kuram pieder arī mākslīgo zālienu un flīžu pretslīdes pārklājumu bizness. Precīzāk sakot, bankā bijušas divu bankrotējušu uzņēmumu iekārtas: vienas — šprotu, otras — papīra higiēnas preču ražošanai. Kopā ar kompanjonu Normundu Brikuli, kuram ir pieredze vairumtirdzniecības biznesā, paskaitījuši nepieciešamos ieguldījumus, potenciālu tirgū un prognozējamo peļņu, uzņēmēji lēma par labu tualetes papīram, dvieļu un salvešu ražošanai, lai gan šī nozare abiem bijusi sveša. Ieguldījuši iekrājumus, izpirkuši no bankas sešus gadus vecās iekārtas, ko savulaik izmantojis apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ bankrotējušais ražotājs, un iegādājušies arī tā preču zīmi Asta. Lētākās piedāvātās telpas izrādījušās netālu no Rīgas centra, pie Gaisa tilta. Sameklējuši piegādātājus (izejmateriāli nāk no dažādām NVS valstīm — Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas), pieņēmuši darbā 12 darbiniekus un pēc pirmajām gatavajām partijām sākuši meklēt klientus.
Asta tualetes papīrs (kas, pēc firmas ziņām, ir vienīgais tieši Latvijā ražotais) nopērkams lielveikalu Maxima tīklā, bet ar vairumtirgotāju starpniecību to piegādā arī citiem uzņēmumiem. Uzņēmēji stāsta — pircēji veikalu plauktos produktus pamana arī pēc atzīmes "Ražots Latvijā". Pēdējā laikā Latvijā notikušas arī vairākas kampaņas, kas aicina izvēlēties vietējos ražojumus. Arī eksperti, piemēram, investīciju kompānijas Axio Capital vadītājs Andis Riekstiņš, žurnālā Lietišķā Diena apgalvo, ka Latvijai jācenšas iespējami mazāk importēt un iespējami vairāk Latvijas iedzīvotājiem nepieciešamo preču saražot uz vietas. Savukārt patērētājam savējie jāatbalsta ar pirkumiem. Tomēr K.Grantskalns piebilst — izšķiroša ir par ārzemju konkurentiem zemāka cena.
Asta produkcijai konkurētspēju nodrošina vispirms tas, ka ne izejvielas, ne arī gatavā produkcija netiek tālu transportētas.
Vienkāršie stabilāki
Patlaban Latvijas veikalu plauktos atrodamais tualetes papīrs un dvieļi lielākoties tiek vesti no Itālijas, Polijas un citām Eiropas valstīm, kas tos krietni sadārdzina. Jo lētāka prece, jo neizdevīgāk to pārvadāt garās distancēs, skaidro K.Grantskalns. Tikmēr Asta Pro parādījušies jau pirmie eksporta pasūtījumi Lietuvā. K.Grantskalns smejas — tualetes papīra priekšrocība ir tā, ka tas cilvēkiem vajadzīgs "neatkarīgi no tā, ir krīze vai nav". Turklāt produkti, ko pieņemts uzskatīt par zemas pievienotās vērtības precēm, krīzes laikā izrādījušies ar stabilāku pieprasījumu eksporta tirgos nekā "gudrie" produkti ar augstu pievienoto vērtību, žurnālā SestDiena secina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Investēt pagaidām riskanti

Uzņēmēju turpmākie plāni — lielāks eksports, tai skaitā ar privāto preču zīmju produktiem, darbs pie kvalitātes uzlabošanas un līdz gada beigām apmēram 70—80 tūkst. latu apgrozījums mēnesī (pagaidām tas ir apmēram 40 tūkst.). Attālāka iecere — pašiem sava celulozes pārstrādes rūpnīca, kas ļautu padarīt produkciju vēl lētāku, izejmateriālus neievedot. Pagaidām ražošanas procesā ir daudz roku darba, to varētu samazināt ar investīcijām modernākās iekārtās. Taču šībrīža situācijā lielas investīcijas ir pārāk riskantas un arī mēģinājums dabūt kredītu šodien ir lieka laika tērēšana, uzskata K.Grantskalns. Stabilu peļņu uzņēmēji paredz pēc apmēram diviem gadiem, tomēr ir apņēmušies pierādīt sava biznesa dzīvotspēju un uzsver — uzņēmīgiem cilvēkiem idejas un darbs atradīsies vienmēr.

Avots: diena.lv / Olga Procevska
Pirmdiena, 20. jūlijs (2009)