«Patlaban peļņas nolūkos vismaz vienu hektāru lielās platībās smiltsērkšķus audzē apmēram 50 saimniecībās. Katru gadu stādījumu platības palielinās aptuveni par 20 hektāriem, un vidējā raža ir trīs līdz četras tonnas no hektāra, taču tirgū nonāk tikai daļa, jo pēdējos gados ir attīstījušies smiltsērkšķu produktu mājražotāji, kas paši savus saražotos veselīgos kārumus arī realizē,» skaidro Latvijas Smiltsērkšķu audzētāju apvienības valdes priekšsēdētājs Andrejs Brūvelis.

Pagājušais gads bija nepieredzēti lielas ražas gads – novāktas apmēram 300 tonnas ogu. To noteica ražojošo dzinumu pieaugums aizpagājušā gada mitrajā un siltajā vasarā, kā arī labvēlīgie ziedēšanas apstākļi pagājušā gada pavasarī.

Pērn lielās ražas dēļ ogu vākšanas laikā attīrītu ogu cena bija samērā zema – zem viena lata par kilogramu. Vēlāk tirgū palika tikai sasaldētās ogas, un to cena nostabilizējās ap ierastajiem 1,20 Ls. Līdz šim visas izaudzētās un kvalitatīvi saglabātās ogas ir sekmīgi pārdotas. Smiltsērkšķu tirgus pie mums vēl ir ļoti mazs, tāpēc audzētāji un pircēji ir zināmi un prognozējami. Pareizi audzētiem smiltsērkšķiem nav arī izteiktu neražas gadu, līdz ar to cena līdz šim bijusi stabila.

Par smiltsērkšķu produktu pieprasījumu Latvijā nevar sūdzēties, īpaši ziemā, kad mūs apdraud dažādi vīrusi.  Tiesa gan, imūnsistēmas nostiprināšanai der tikai svaigi, ar intensīvām pārstrādes metodēm nesamocīti produkti, tāpēc pieprasījums aug tieši šajā sektorā. Diemžēl lielveikalos šādi produkti ir reti sastopami un ļoti dārgi. «Latvijā ražo interesantus un konkurētspējīgus produktus. Vienīgā problēma šo produktu patērētājiem ir cena. Eiropas patērētājiem tā šķiet normāla un samērīga,» norāda Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece Dr.sc.ing. Dalija Segliņa. Smiltsērkšķu pārstrādes pamatprodukti ir sula, džems, ievārījums, marmelāde, biezeņi, želejas un, protams, eļļa. «Lielākā problēma ir saražot lielas produktu partijas, nezaudējot smiltsērkšķu unikālo dziedniecisko vielu buķeti. Ļoti negribētos, ka alkatīgi pārstrādātāji devalvētu šīs ogas labo slavu, ar krāšņām etiķetēm tirgojot industrializētus surogātus,» paskaidro A. Brūvelis.

Patlaban pārstrādātāji izmanto tikai smiltsērkšķa augli, taču arī auga lapās ir ļoti daudz ārstniecisku un veselību nostiprinošu vielu, bet to izmantošana Latvijas pārstrādātājiem vēl esot jāapgūst. «Šo iemaņu apgūšana paplašinātu šīs kultūras izmantošanu, apgrozījumu un gūto peļņu. Labums būtu arī patērētājiem, kuriem būtu pieejami daudzveidīgāki produkti,» akcentē Dr.sc.ing. D. Segliņa. Inovācijas nepieciešamas ne vien ogu pārstrādē, bet arī novākšanā, jo vākt ogas ar pirkstiem ir grūti, sāpīgi un ilgi, tāpēc komercdārzos to dara, nogriežot zarus ar visām ogām, taču diemžēl arī ar lielāko daļu lapu. «Zviedri pirmie sāka pētīt zaru apgriešanas ietekmi uz krūmu atjaunošanos, bet šobrīd līderpozīcijā ir Latvija. Starptautiskajos smiltsērkšķu simpozijos ar lielu nepacietību gaida mūsu valsts audzētāju un pētnieku uzstāšanos,» lepojas A. Brūvelis. Patlaban Latvijā kopā ar lielākajiem mājražotājiem ir apmēram 15 smiltsērkšķu pārstrādātāji, kuru skaits un jauda palielinās proporcionāli stādījumu platību pieaugumam. Atšķirībā no Igaunijas, kur pirms pieciem gadiem radās smiltsērkšķu pārprodukcija, Latvijā šī nozare attīstās vienmērīgi ar līdzsvarotu ogu piedāvājuma un pieprasījuma attiecību.

Latvijas tautsaimniecībā smilts¬ērkšķu nozīme pagaidām ir ļoti maza, taču tie ir ieņēmuši stabilu nišu Latvijas augļkopībā, apjomu ziņā ierindojoties blakus kultivētajām dzērvenēm. Protams, raugoties nākotnē, redzams, ka jāattīsta eksports. Patlaban ik gadus apmēram 60 tonnu ogu pērk zviedri un igauņi. «Visvairāk Eiropā smiltsērkšķus patērē Vācijā, taču tur mums vēl nav izdevies tikt. Paradoksāli, bet Vācijas lielie  uzņēmumi raduši pārstrādāt zemas kvalitātes vietējās un no Rumānijas ievestās savvaļas ogas, kas, protams, ir lētākas par sulīgajām un vērtīgākajām mūsu audzētajām ogām. Pircēji Vācijā nezin, ka eksistē arī kaut kas labāks par sīvi skābo un bāli dzelteno šķidrumu, ko tur lepni dēvē par sulu. Turienes pārstrādātājs nav motivēts meklēt labāku izejvielu,» secina Latvijas Smiltsērkšķu audzētāju apvienības valdes priekšsēdētājs. Viņš zina pastāstīt, ka viens Latvijas smiltsērkšķu audzētājs, vedot paša ražotos produktus draugiem uz Nīderlandi, piestājis kādā Ziemeļvācijas ciematā un pamēģinājis tos patirgot sestdienas tirdziņā. Vācu pircēji bijuši ļoti pārsteigti par produktu fantastisko garšu un kvalitāti un sākumā nav ticējuši, ka tie ir gatavoti no smiltsērkšķiem. Secinājums viens – ja Vācijas veikalu plauktos parādītos mūsu produkti, situācija krasi mainītos. Bet tiem jābūt saražotiem pietiekamā daudzumā, labā kvalitātē un ar atbilstošu iepakojumu.

Smiltsērkšķu pārstrāde nemaz nav tik vienkārša. Ogu saturā ir  ļoti daudz dažādu vērtīgu bioaktīvu vielu, kas ir jutīgas pret intensīvas apstrādes metodēm – karsēšanu, tvaicēšanu, homogenizēšanu, pulverizēšanu. Taču bez šiem pārstrādes paņēmieniem grūti izveidot produktus ar ilgu plaukta laiku, kā to pieprasa lielo veikalu ķēžu loģistika. Tāpēc arī tepat Latvijā pircēji daudz labprātāk pērk mājražotāju produktus, lai gan šiem produktiem ir īss derīguma termiņš, kas neder lieltirgotājiem un eksportam.

Visu rakstu lasi jaunākajā biznesa žurnāla Lietišķā Diena numurā!

Linda Zalāne, LD, 2012. gada 7. marts