Kompānijas „Antaris” vadītājs Antonijs Samburs, atklājot konferenci, atzīmēja, ka sagatavošanas procesā notika daudzas tikšanās ar reģiona uzņēmējiem. Šo diskusiju rezultāts – Latgales uzņēmēju konference Daugavpilī.

Latvijā pazīstamais uzņēmējs Atis Sausnītis savā referātā uzsvēra principus, uz kuriem balstās uzņēmēju kustības deklarācija:
1. Galvenā Latvijas bagātība – tās cilvēki.
2. Latvijas iedzīvotāju skaits – būtisks faktors valsts nākotnei.
3. Katram - kvalitatīvu bezmaksas vidējo izglītību.
4. Nodarbinātība – nodrošināt darba iespējas un motivāciju strādāt.
5. Nodokļu sistēma – prognozējama, droša un motivējoša.
6. Lai radītu plašu vidējo klasi - īslaicīgs jaunatnes atbalsts.
7. Mazā ekonomika – patstāvīga un augstražīga.
8. Bezmaksas medicīniskā palīdzība – bērniem un pensionāriem.
9. Līdz pensijai tu uzturi valsti, aizejot pensijā tā uztur tevi.
10. Ārpolitikā: Latvijas intereses – pirmajā vietā.

- Galvenais kustības uzdevums – apvienot visus enerģiskos, saprotošos un spējīgos cilvēkus, kuri vēlas, lai mēs dzīvotu labāk. Saeimā, valdībā jārīkojas tā, lai mēs varētu vairāk un labāk ražot, maksāt nodokļus, lai visiem būtu labums: gan izglītībai, gan pensionāriem, gan medicīnai, - uzsvēra savā runā A.Sausnītis.
Latgales Plānošanas reģiona padomes priekšsēdētāja Rita Strode akcentēja reģiona īpatnības: - Latgalē dzīvo 340 tūkstoši cilvēku, 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits samazinājās par 82 tūkstošiem – tā ir viena Daugavpils vai divas Rēzeknes. Diemžēl Latgali uzskata par eksotisku atpūtas vietu, taču gribu norādīt, ka mēs esam aktīvi, ambiciozi, dabu mīloši, un vēlamies dzīvot tikpat labi, kā citos reģionos. Vēlamies, lai Latgali uztvertu kā partneri, kurā var ieguldīt līdzekļus, kurš spēj aktīvi un efektīvi attīstīties.

Firmas „Magistr” viceprezidents, tehnisko zinātņu doktors Jurijs Dovoreckis teica, „ja situācija nemainīsies, nebūs neviena, kas baro valsti”. Nepieciešams atbalstīt augstskolas, zinātniskos pētījumus un saprast, ka augsti tehnoloģiski uzņēmumi nespēj uzreiz rasties, vajag atbalstīt esošos uzņēmumus, nepamest tos likteņa varā. Šeit uzņēmēji vēlas redzēt atbalstu arī no pašvaldībām. Latgales uzņēmēju problēmas atrisinājums var kļūt arī izmaiņas iepirkšanas procedūrā: „jāņem vērā ne tikai cenu piedāvājums, bet arī kvalifikāciju, pieredzi, kā arī meklēt iespējas nodot objektus vietējām firmām”, - atzīmēja J.Dovoreckis.

Inženierzinātņu doktors, holdinga „Latvijas novitātes komplekss” vadītājs Aleksandrs Milovs runāja par valsts kredītpolitiku: „Katru minūti Latvija izmaksā starptautiskiem kreditoriem kā procentus par kredītu tūkstošus latu. Rodas tāds iespaids, ka valsts pārvaldē strādā tādi cilvēki, kas nesaprot reālā biznesa principus, ka tas, kas ir labs biznesam, labs ir arī valstij. Nepieciešams domāt, kā palielināt ienākumus, pie mums šajā jautājumā nekas netiek darīts, šo tēmu vispār neapspriež. Valsts nav radījusi labvēlīgus apstākļus, lai piesaistītu investīcijas. Vajag pārņemt to valstu pieredzi, kam līdzīga situācija, piemēram, Slovēnija, Malta, Kipra, Īrija, nevis to valstu pieredzi, kurās ir augsts dzīves līmenis – Norvēģija, Vācija, Šveice”.
Uzņēmēji no Daugavpils, Krāslavas, Rēzeknes, Ludzas un Rīgas debatēs runāja par būtiskiem jautājumiem.

Aleksejs Zakrževskis (SIA „Belmast Būve”) argumentēti runāja par valsts nodokļu sistēmas nepilnībām, par Eiropas līdzekļu nepieejamību un birokrātisko mehānismu, lai tos saņemtu.

Ludzas uzņēmējs Jevģēnijs Lukašenoks pastāstīja par Latgales dabas bagātību – sapropeli. Tomēr uzņēmēji sastopas ar nopietnām problēmām, iegūstot to rūpnieciskā veidā.

Tika runāts arī par to, ka vietējiem uzņēmējiem jādod iespēja realizēt savu preci supermārketos. Bija aktualizēti jautājumi par valsts sistēmas reorganizāciju, kā arī par to, ka skolās būtu jāmāca uzņēmējdarbība.

Kritikas izskanēja tik daudz, ka Saeimas deputātam no Latgales Vitālijam Aizbaltam nācās komentēt iepriekšējo referentu teikto. Komentējot repliku par 100 laimīgiem parlamentāriešiem, viņš teica: „ Kad četrus gadus tam atpakaļ mani ievēlēja Saeimā, biju pārsteigts. Kāpēc? Domāju, kā jūs un nesapratu, kāpēc acīmredzamas, ekonomiski pamatotas lietas netiek realizētas dzīvē. Secināju, ka tas nenotiek triju iemeslu dēļ. Pirmkārt, komiteju un komisiju sastāvs ir neprofesionāls, kaut arī tajās darbojās godājami ļaudis. Bet tā nepietiek, nepieciešamas zināšanas konkrētā sfērā. Otrkārt, Saeima ir ļoti sadalīta, jautājumi netiek risināti no saimnieciskā viedokļa, bet pēc partijas piederības. Treškārt, un tas ir pats galvenais – sabiedrības neizpratne.

Konferences noslēgumā bija ievēlēta Latgales koordinācijas padome, kuras sastāvā ir 14 reģiona uzņēmēji. Romāns Homutinins no Krāslavas apvienības mērķi deklarēja šādi: „Mēs sēdējām, mēs klusējām, mūs neklausījās un nedzirdēja. Pienācis laiks, kad mums ir jāsapulcējas un kopīgi jādomā, kā izkļūt no tik sarežģīta stāvokļa, kāds izveidojies valstī”.

Summējot konferences rezultātus, Antonijs Samburs atzīmēja: cilvēkiem jāsaprot vienkārša lieta – nauda nekritīs no debesīm un SVF izprasīt līdzekļus visām vajadzībām neizdosies. Vienīgā iespēja kā nodrošināt pensiju, algu, pabalstu izmaksas – attīstīt uzņēmējdarbību. Šeit visu intereses ir kopējas – gan uzņēmējiem, gan strādniekiem, gan zemniekiem un pensionāriem.

Avots: Irēna Jegorova,D-fakti.lv / 11. jūnijs 2010