"Puikas, puikas, puikas!" ar ābolu spaiņiem rokās, dodoties savas govju saimes virzienā, sauc Vaiņodes novada zemnieku saimniecības "Nodegi" īpašnieks Gatis Ozols. Ar gaļas lopu audzēšanu viņš nodarbojas vairāk nekā desmit gadu un zina pastāstīt par to, no kā īsti mēs pārtiekam.

Pavisam saimniecība sastāv no 300 gaļas lopiem, kas vasaras sākumā sadalīti astoņās grupās. Katrā ir viens bullis, bet pārējās – dāmas, norāda G. Ozols. Tirgus prece šogad esot tieši jaundzimušie telēni, kurus atdod nobarošanai citās saimniecībās, bet mammas paliekot turpat saimniecībā. "Tagad topā ir izsoles jaunlopiem, kuras organizē zem asociācijas atsevišķi uzņēmumi," piebilst lauksaimnieks.

To, kas lopus izsolēs iepērk, G. Ozols skaidri nezina, taču pieļauj, ka tie varētu būt turki. "Tie pēdējā laikā nopērk visus Latvijas lopus." Un izskaidrojams tas varētu būt ar viņu valsts sniegto atbalsta programmu lauksaimniekiem. Pirms turkiem par Latvijā augušajiem lopiem interesējušies arī vācieši, holandieši, beļģi.

Ja reiz tie labākie gabali tiek ārzemniekiem, ko ēdam mēs? "To, kas paliek pāri. Par lētu naudu saņemam atpakaļ no Vācijas," spriež G. Ozols. Tāpat mūsu vēderos, visticamāk, nonākot slaucamo govju gaļa. 

Pieminot lielveikalos nopērkamu svaigo gaļu, G. Ozols stāsta, ka to rotā neskaitāmi E. Taču pašmāju lopu audzētāji gaļu mazumtirdzniecībai nepiedāvājot. Tas neesot izdevīgi, jo sanāktu saražoto atdot par santīmiem, turklāt, pie mājām neesot arī kautuvju. Pirms kāda laika saimniecībā nokauta govs, bet pagatavoto gaļu bērni nemaz neesot ēduši. "Viņiem garšo cīsiņi ar E vielām," secina lauksaimnieks, piebilstot, ka piedevas ietekmē galaprodukta garšu. Līdz ar to, patērētāji pie ķīmijas jau esot pieraduši.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 17. septembra numurā.