Patlaban lauksaimniecības zemju cenas Latvijā
svārstās no 500 latiem līdz pat 2700 latiem par vienu hektāru atkarībā no
reģiona, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta (VZD) datiem un nekustamo
īpašumu uzņēmumu ekspertu slēdzieniem, raksta portāls "farming.lv".
Pēc VZD datiem, visaugstākās cenas zemei 2011.gada trešajā
ceturksnī bijušas Zemgales reģionā - Jaunpils, Jelgavas, Rundāles, Tērvetes,
Dobeles, Tukuma, Bauskas, Kandavas un Lielvārdes novadā. Tur vidējā cena par
vienu hektāru ir robežās no 800 līdz 1900 latiem, taču augstākais cenu līmenis
sasniedz pat 2700 latu par hektāru.
Taču arī Vidzemē - Jaunpiebalgas, Pārgaujas, Limbažu,
Gulbenes un Madonas novadā - vērojamas līdzvērtīgas cenas atsevišķos pagastos,
pārsniedzot 1000 latu par hektāru robežu.
Savukārt viszemākās cenas vērojamas Balvu, Ciblas, Ilūkstes
un Krāslavas novadā, kur vidējais cenu līmenis svārstās no 140 līdz 400 latiem
par hektāru.
"Kopumā Zemgalē vidējā cena ir no 1800 līdz 2500 latiem
par hektāru, bet Latgalē un Austrumvidzemē tā svārstās no 500 līdz 700 latiem
par hektāru. Cenu atšķirības atkarīgas no subsīdijām. Zemgalē un Kurzemē ir
labākās zemes pēc to auglības, bet Vidzemē zemes vairāk piemērotas piena
lopkopībai. Cenas atkarīgas no tā, ko no šīs konkrētās zemes var "dabūt
laukā"," norādīja SIA "Latio vērtētāji & konsultanti
Vidzemē" Valmieras biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Biernis.
Kā liecina Valsts zemes dienesta (VZD) apkopotā informācija,
2011.gada trešajā ceturksnī vislielākais lauksaimniecības zemju darījumu skaits
vērojams Daugavpils, Jelgavas, Madonas un Rēzeknes novadā.
Tendenci
apstiprināja arī SIA "Arco Real Estate" valdes loceklis un Vērtēšanas
nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.
"Interese ir par zemes gabaliem Latvijas auglīgākajā
daļā Zemgalē, kur, pēc mākleru informācijas, pat esot izveidojusies rinda. Taču
pagājušā gada raksturīgākās tendences rāda, ka pieprasījums un darījumu skaits
pieaug Latgalē un Austrumvidzemē. Patlaban tirgus tendence ir virzīties uz
Latvijas austrumu pusi. Pieļauju, ka tas ir tādēļ, ka Zemgalē šīs zemes vairs
nav pieejamas," sacīja Laukalējs.
Savukārt Biernis norādīja, ka patlaban notiek
lauksaimniecībā izmantojamo zemju konsolidācija.
"Vājāko uzpērk bagātākais. Tur, kur kāds ir cietis
vairāk, kur finansiālās iespējas rādās bēdīgākas, to "uzsūc"
spēcīgākais. Reģionos izteiktāk pieejami mazāki zemes gabali, un darījumi
saistīti ar mērķi šos zemes gabalus apvienot lielākos. Tirgū vērojama interese
par zemes gabaliem, kas pārsniedz vismaz 20 hektāru robežu. Turklāt, ja kāds ir
gatavs pārdot zemi lielākā paketē, cena noteikti iet uz augšu," sacīja
Laukalējs.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2010.gadā
83 400 ekonomiski aktīvās lauku saimniecības apsaimniekoja 2,879 miljonus
hektāru zemes un 1,796 miljonus hektāru izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās
zemes.
2010.gadā lauku saimniecību skaits, kurās izmantotā
lauksaimniecībā izmantojamā zeme pārsniedza 100 hektārus, salīdzinot ar
2007.gadu, palielinājās par 16,3%, izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās
zemes platībām pieaugot par 170 600 hektāriem jeb 25,3%.
Avots: edruva / NOZARE.LV / 15.02.2012
|