Latvijas tirgu
pārplūdina sliktas kvalitātes plastikāta logi, kurus izveicīgi komersanti ieved
no citām valstīm, pārdodot par aptuveni trešdaļu lētāk nekā tos, kurus ražo
vietējos uzņēmumos.
Godīgos pārvērš par
muļķiem
Uzņēmuma "Montāžnieks
D" ģenerāldirektors Dainis Dobelis atzīst, ka Latvijas tirgu ar sliktas kvalitātes
logiem pārplūdina nevis poļi, turki, lietuvieši vai citi ārzemnieki, bet
pašmāju ļaudis. Ik gadu šajā nolūkā Latvijā tiek nodibinātas apmēram 40 jaunas
firmas, kuras, ievedot nekvalitatīvu preci un nemaksājot par to nodokļus, grauj
tirgu un godīgi strādājošos uzņēmumus. "Šīs firmas dibina tikai vienā
nolūkā – ātrāk savākt no iedzīvotājiem naudu, iesmērēt brāķi un pēc tam pazust
ar galiem," viņš piebilst.
Viņaprāt, Latvijā problēma ir daudz dziļāka, nekā šķiet pirmajā acumirklī.
Problēma ir nevis daži negodīgi strādājošie komersanti kādā vienā nozarē, bet
nodokļu masveida nemaksāšana, kas kā ļauns audzējs pārņēmis visas nozares.
"Savukārt tie uzņēmēji, kuri grib strādāt godīgi un nevis vienai dienai,
kļūst par muļķiem," viņš piebilst.
Blēdību shēmas
Uzņēmējs Dainis Dobelis stāsta, ka, tā kā par pāri robežai vestajiem logiem
pievienotās vērtības nodoklis uzreiz nav jāmaksā, to šajās firmās veikli
izmanto savtīgos nolūkos. No klienta tiek pieņemts pasūtījums ar konkrētiem
logu izmēriem, kuri pēc tam tiek nosūtīti ražotājfirmai ārzemēs.
Nodoklis gan jāmaksā,
ievestos logus pārdodot. Bet, ja komersantam izdodas pārliecināt klientu, ka
bez pievienotās vērtības nodokļa pasūtītais logs maksās lētāk un ka var
nenoslēgt līgumu, tad viņam var piegādāt pēdējo draņķi. Tā kā pasūtītāji
lielākoties ir cilvēki bez īpašām tehniskām zināšanām, bieži ir ļoti grūti
pārbaudīt piegādātā loga atbilstību tehniskajām prasībām. Ja pasūtītā loga
kvalitāte tomēr liek šaubīties, pēc tam klients var sūdzēties, kur un kam vien
grib, – komersantam par to nav nekādas atbildības.
Krīzes gados valsts nākusi
pretim naudas grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem, uz noteiktu laiku atliekot
nodokļu maksājumus. Diemžēl šādus atvieglojumus bieži izmanto negodīgi, proti,
uzņēmējs izlūdzas Valsts ieņēmumu dienestā maksājumu atlikšanu. Šādi uz nodokļu
rēķina ietaupīto naudu ar dažādiem fiktīviem pakalpojumu līgumiem pēc tam
pārskaita uz citu firmu. Bet vecā firma piesaka maksātnespēju. Galu galā valsts
kasē nenonāk simtiem tūkstošu latu. Uzņēmējs Dainis Dobelis spriež, ka šāda
nodokļu maksājuma atlikšana būtībā ir kredīts uzņēmējam. Prasot to bankā,
baņķieris pretim prasa galvotāju. Taču valsts iestādē nezin kāpēc pretim
neprasa neko, tādējādi netieši veicinot krāpšanos un izvairīšanos no nodokļu
maksāšanas.
Latvijas Logu un durvju
ražotāju asociācijas izpilddirektors Ivars Brants atzīst, ka sliktas kvalitātes
logus Latvijā ieved no Polijas, Turcijas, atsevišķas logu konstrukcijas detaļas
pat no Ķīnas. Taču esot ļoti grūti nosaukt tās vietējās firmas, kuras šos ievestos
logus pārdod Latvijā, tāpēc ka šo tirgotāju ir daudz un to izkārtnes bieži
mainās.
Daudz Latvijā ievesto un pārdoto logu ar neatbilstošu gaisa caurlaidības,
vēja slodzes un mitruma izturību darina poļu uzņēmumos "Dobroplast"
un "AdamS". Bet ir vēl cita nelaime. Brāķa logus pabāž zem
starptautiski atzītu logu ražotāju firmu nosaukumiem, piemēram, vācu
"Schüco", "Aluplast" un citiem, lai pircējos radītu
pārliecību par ražojumu augsto kvalitāti.
Arī Ivars Brants apstiprina, ka pārdot par 30 procentiem lētākus logus
var tikai ar diviem paņēmieniem – ietaupīt uz materiālu rēķina vai nemaksāt
valstij nodokļus.
Šādu logu pieplūdums var pamudināt arī pašmāju ražotājus samazināt cenas ar
tiem pašiem negodīgajiem paņēmieniem. Iznākumā cietīs pircējs. Par šķietami
zemo cenu nopirktais brāķa logs patiesībā viņam būs ļoti dārgs. Tā kā siltuma
ietaupījuma nebūs, tas būs jānomaina.
Pats lētākais
nav pats labākais
Kur cilvēkam, kuram mājoklī vajadzīgi jauni logi, meklēt īsto un godīgo
firmu?
Ivars Brants saka, ka logus
vai durvis izgatavo nevis vienai dienai, bet daudziem gadiem. Tāpēc pats
lētākais vienmēr nav pats labākais. Iekams izvēlēties uzņēmumu, viņaprāt,
vispirms būtu ieteicams noskaidrot, cik ilgi tas strādā nozarē un kādas ir citu
iedzīvotāju atsauksmes. Asociācija, kurā apvienojušies Latvijā pazīstamākie
logu un durvju ražotāji, ik gadu pārbauda asociēto biedru ražojumu kvalitāti,
izsniedzot par to rakstiskus apliecinājumus, ar kuriem var iepazīties arī
klienti.
Uzņēmējs Dainis Dobelis domā, ka tādai firmai, kas tikai uzpērk un pārdod
logus, var uzticēties mazāk nekā uzņēmumam, kurš ieguldījis miljonus ražošanas
iekārtās un kurš plāno strādāt ilgam laikam.
Ekonomikas ministrijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centra patērētāju informēšanas un komunikācijas
daļas vadītāja Sanita Gertmane atklāj, ka pagājušajā gadā no iedzīvotājiem
centrs saņēmis aptuveni 20 sūdzības par logu un durvju sliktu kvalitāti.
Arī Latvijas Logu un
durvju ražotāju asociācijā apstiprina, ka iedzīvotāji bieži žēlojas par
dažādiem kaktu komersantiem, kuri, slēpdamies zem dažādām izkārtnēm un
solīdami lētākus logus, piegādājuši pēdējo brāķi. Ja cilvēks pats labprātīgi
izvēlējies kādu kaktu komersantu, asociācija nekā nevar līdzēt un vienīgais
ceļš tad ved uz tiesu.
Preci var pārbaudīt, bet...
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras firmas "Ekspertīze"
vadītāja Jadviga Bērziņa atzīst, ka diemžēl diezgan bieži no plastikāta vai no
koka izgatavotie pakešu logi neatbilst kvalitātei. Nereti esot pat vēl ļaunāk – klientam pārdotais
pakešu logs patiesībā ir ar parasto dubulto stiklojumu. Vecā loga vietā it kā
ielikts jauns, bet no tā nav nekāda labuma – izdevumi par siltumu nesamazinās.
Jadviga Bērziņa stāsta, ka
uzņēmumā, kurš strādā Rīgā un Daugavpilī, varot pārbaudīt gan logu un durvju,
gan citu preču un ražojumu kvalitāti. Atkarībā no ekspertīzes sarežģītības tā
maksā, sākot no 50 latiem. Taču bieži cilvēki paši labprātīgi iekrīt blēžu
rokās, nenoslēdzot ar piegādātāju līgumu un neprasot čeku. Klientam ir zināms
vien komersanta mobilā tālruņa numurs, nekas vairāk. Vēlāk atklājas, ka firmas
ar šādu nosaukumu vispār nav vai tā pārtraukusi darbību. "Šajos gadījumos
klientam vairs nepalīdzēs arī mūsu ekspertīzes atzinums," saka Jadviga
Bērziņa. Uzņēmuma vadītāja atzīst, ka visbiežāk firmu apkrāptie cilvēki negrib
sev liekas klapatas, tāpēc atmet visam ar roku. "Diemžēl krāpnieki paliek
nesodīti un ar zemām cenām vilina savos slazdos nākamos upurus," viņa
piebilst.
Autors: ZIGFRĪDS DZEDULIS
Avots: la.lv / 30.01.2012
|