Piensaimniecības kooperatīvs "Dzēse" līdz pat vasaras vidum turpinās piena eksportu uz Lietuvu, taču pēc jaunās rūpnīcas Jelgavā darbības sākšanas visa izejviela tiks vesta uz Jelgavu, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina "Dzēse" valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics.

"Pienu uz Lietuvu eksportējam 100% apjomā septiņus gadus. Sākumā tirgojām "Rīgas piensaimniekam", tad "Limbažu pienam" un "Talsu pienam". Tomēr nebijām apmierināti ar sadarbību, kur galavārds vienmēr bija piena pieņēmējam pēc principa "es noteikšu, cik tu saņemsi, citādi ved pienu mājās". Tikmēr "vārti uz Eiropu" bija vaļā, un to izmantojām brīdī, kad nāca piedāvājums no Lietuvas uzņēmuma "Piena zvaigznes". Kad rūpnīcu uzbūvēs, vedīsim uz Jelgavu visu pienu," sacīja Petrēvics.

Jautāts, no kā "Piena zvaigznes" turpmāk pirks pienu, Petrēvics atzina, ka trūkstošais piens tiks meklēts tuvākajā tirgū, tātad arī Latvijā.

"Šis ir viens no Baltijas spēcīgākajiem uzņēmumiem un gan jau veiksmīgi risinās šo jautājumu. Lietuvieši ir brīdināti, ka vasaras vidū tiks iedarbināta jaunā rūpnīca, līdz ar to piena piegādes pakāpeniski pārtrauksim. Attieksme bija saprotoša, un līgumi netika lauzti. Tieši pretēji - lietuvieši pat ieminējās par iespējamo sadarbību pārstrādes jomā. Viņu stratēģija ir, ka stiprs uzņēmums meklē sev sadarbības partnerus, nevis cenšas visus apkarot," sacīja kooperatīva vadītājs.

Savukārt uz jautājumu, vai lietuvieši tomēr nevarētu piena cenu pārsolīt, viņš atbildēja noliedzoši.

"Lietuvā, tāpat kā Latvijā, piena iepirkuma cena ir stabila, ap 21-22 santīmiem par kilogramu. Var pārsolīt cenu vienu vai divus mēnešus, ne ilgāk. Savukārt cenas starpība var būt viens vai divi santīmi, ne vairāk. Šodien zemnieki kļuvuši gudrāki un viena santīma dēļ iepircēju vairs nemaina. Tad jāsola vismaz trīs santīmi un vairāk, bet arī tā ir dempingošana uz īsu brīdi," klāstīja Petrēvics.

Viņš norādīja, ka nevajadzētu arī veidoties piena deficītam, jo Lietuvā plānotās piena pārstrādes uzņēmuma būvniecība nav sākusies, turklāt tur esot mazāk attīstīta kooperācija.

"Deficītu nenoteiks rūpnīcu pieprasījums, bet gan kopējā situācija piena tirgū. Ja veidosies deficīts, protams, piena cena ies uz augšu. Tomēr Jelgavai piena pietiks, to pilnībā jau tagad garantē 600 zemnieku saimniecības. Lietuviešu zemnieku rūpnīca paredzēta pie Kauņas, tomēr, neraugoties uz lielu valdības atbalstu, būvniecība tur nav sākusies. Iemesls - lietuvieši nav spējuši vienoties. Kooperācija Lietuvas piena tirgū nav tik spēcīga kā Latvijā, kur esam pudu sāls apēduši, lai panāktu vienošanos zemnieku starpā," sacīja Petrēvics.

Viņš arī atzina, ka panākt vēl aktīvāku zemnieku iesaistīšanos kooperācijā nav vienkārši.

"Tas nav latviešu zemnieka dabā. Tomēr šī problēma tiek risināta tā, ka laukos tiek pārdotas vai apvienotas zemes un likvidētas saimniecības, kuru vietā izveidojas lielākas saimniecības, bet ne kopsaimniecības. Savukārt esošie pakalpojumu kooperatīvi, piemēram, "Dzēse", "Trikāta", "Piena partneri", nodarbojas ar izejvielas sagādi, piena realizāciju, nu beidzot būs arī kopīga piena pārstrāde. Mūsdienu kooperatīvs nav kolhozs, lai gan kooperācijas oponenti joprojām piesauc šo salīdzinājumu," rezumēja "Dzēses" vadītājs.

Piensaimniecības kooperatīvs "Dzēse" dibināts Liepājā 1997.gadā, tā biedri ir zemnieku saimniecības Dienvidkurzemes un Bauskas apkaimē. Kooperatīva dibināšanas gadā tā sastāvā bija 17 biedri, 2012.gadā - 280 biedri.

Kooperatīva saimniecībās vidēji ir 20-50 govis, nodotā piena apjoms - ziemā 50 tonnas dienā, vasarā 70 tonnas dienā.

SIA "Latvijas Piens" piena pārstrādes rūpnīcas kopīgās izmaksas ir 10,5 miljoni latu. No kopējās summas kredīts investīcijām ir aptuveni 6,5 miljoni latu, zemnieku pašu ieguldījums 1,275 miljoni latu un Eiropas Savienības līdzfinansējums - 2 951 776,80 lati. Kredīta saņemšanai bankā valsts ar ir izsniegusi garantiju piecu miljonu latu apmērā, par ko rūpnīcas īpašnieki - zemnieki - maksā procentus, ņemot vērā izmantoto kredīta apjomu. Līdz 2011.gada beigām zemnieki par garantijas izmantošanu Valsts kasē bija iemaksājuši 38 818 latus.

Piena pieņemšanas un pasterizācijas jauda būs 250-300 tonnas vienā maiņā, sieru ražošanas jauda būs 500 līdz 600 tonnas mēnesī. Plānots, ka rūpnīca varētu sākt darboties 2012.gada vasarā. 

Avots: balticexport.com / NOZARE.LV /2012.gada 27.janvārī