Liepājā mītošā brīvprātīgā vides aktīvista
Džeka Lova aizdomas par nelikumīgu piesārņošanu kārtējo reizi izrādījušās
pamatotas – Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā aizsargdambis
patvaļīgi tiek būvēts no Karostas atkritumiem.
Tajā pašā dienā, kad
Liepājas reģionālā vides pārvalde ar Neatkarīgās starpniecību saņēma ziņu par
iespējamajiem pārkāpumiem, inspektori veica pārbaudi uz vietas un būvdarbi
nekavējoties tika apturēti. Būvatļaujas neesot, un arī nepieciešamo vides
institūciju saskaņojumu šādai darbībai nav. Ir ierosināta administratīvā
lietvedība.
Konkrēto teritoriju pie 51.
piestātnes no brīvostas iznomājusi firma Transwide Services, un saskaņā ar
Latvijas normatīvo aktu piedāvātajiem definējumiem notikusi sadzīves atkritumu
iebēršana jūrā. Uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Kozlovs gan oponē šādam
formulējumam. Pagaidu aizsargdambis, kas nepieciešams, lai pasargātu krastā
esošo būvju pamatus no izskalošanas, tiek būvēts no akmens, dzelzsbetona un
ķieģeļiem. Jā, tos ved no Karostas. Taču tālākajā projekta gaitā šo ūdens klāto
teritoriju plānots pavisam bērt ciet. Bet to, ka darbi veikti bez atļaujas,
firma nenoliedz un jau tuvākajā laikā solās kārtot nepieciešamās formalitātes.
Reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova skaidro, ka lēmums
pārtraukt būvdarbus nav tikai formāla piekasīšanās. Iepriekš, saskaņojot, kā
attīstības projektam tiks novērtēta ietekme uz vidi, firma nevienu vārdu neesot
minējusi par būvgružiem. Taču, ja tos izmanto, obligāti ir jāveic ķīmiskās
analīzes. Karostas padomju laika mantojumā var atrasties arī vielas, ko jūrā
bērt nevajadzētu. Piemēram, azbests. Turklāt no praktiskā viedokļa gružus
vajadzēja atsijāt – šobrīd dambis tiek bērts, īpaši nešķirojot frakciju
izmērus. Pēc zināma laika smiltis sāks skalot laukā un tās piesārņos ostas
akvatoriju. Turklāt pārvaldei ir arī aizdomas, ka firma, kas piegādājusi
izejvielas hidrotehniskajai būvei, nemaz nav tiesīga apsaimniekot atkritumus.
Tātad vēl jāpēta, cik likumīgi tā krauj savu mašīnu kravas kastēs kādreiz
armijas apsaimniekoto celtņu gruvešus.
Savdabīgi, ka informāciju par iespējamajām vides problēmām liepājniekiem
piegādājis Austrālijas latvietis Džeks Lovs, kurš Latvijā atguvis dzimtas zemi,
patirgojies ar nekustamajiem īpašumiem un tagad periodiski dzīvo gan
Austrālijā, gan Liepājā. Rūpes par dabas saglabāšanu nākamajām paaudzēm ir viņa
filozofija. Tāpēc Džeks ir biežs vides pārvaldes un Liepājas apkaimes
pašvaldību viesis. Daudziem – kā dadzis acīs. Ingrīda Sotņikova atzīst, ka
gadījums ar nesankcionēto būvgružu bēršanu jūrā nav pirmā reize, kad
sabiedriski aktīvā vīra bažas rod apstiprinājumu. Tiesa gan, brīvprātīgā vides
inspektora amatam viņš netika atzīts par pietiekami kvalificētu nepietiekamo
valodas prasmju dēļ, taču realitātē tieši austrālietis Džeks ir cilvēks, kurš
dod lielāko sabiedrisko pienesumu vides sargāšanā. Tā, pateicoties viņam,
gaismā nāca fakts, ka Liepājas pievārtē, Grīnvaltos nelegālās izgāztuvēs
sadzīves mēslus izber pat pilsētas pašvaldību apkalpojoši uzņēmumi. Acīmredzot
tādēļ, lai nebūtu jāved uz Grobiņas atkritumu poligonu Ķīvītes, kur par tonnu
sadzīves, būvniecības vai rūpniecības atkritumu jāšķiras no nepilniem 18
latiem, plus vēl jātērē nauda par degvielu. Reģionālā vides pārvalde nelegālo
izgāztuvju darbību apturēja.
Džeks Lovs uzskata, ka līdztekus tuvredzīgai domāšanai cilvēkus piedraņķēt
vidi pamudina pārlieku augstās cenas, legāli utilizējot atkritumus. Lētāk tos
ir izgāzt mežā vai ielikt kādas būves pamatos. Zeme virsū – un ne gailis pakaļ nedzied.
Lovam ir aizdomas, ka arī Liepājas ezera piekrastē ilgstošā laika posmā izgāzti
atkritumi un vēlāk pārvilkti ar grunti. Viņš par to ziņojis, tomēr pietrūcis
pierādījumu.
Neatkarīgajai austrālietis Džeks atzīst, ka brīžam jūtas noguris cīnīties
vienatnē: "Neviens negrib nākt līdzi. Domā tikai par savu dzīves posmu,
bet nedomā par to, ko atstāsim nākamajām paaudzēm.
Autors:
Imants Vīksne / NRA.lv / 23. septembris 2009
|