- Kāds bija 2009.gads lielākajam darba devējam Latgales reģionā? Ar kādiem rezultātiem LRR pabeidza finanšu gadu?
- Arī mums, tāpat kā visai valstij, gads bija sarežģīts. Bija tāda sajūta, ka brūk pilnīgi viss. 2008.gada beigās rūpnīcā bija izveidots mārketinga grafiks, taču pēkšņi no mūsu pakalpojumiem atteicās lielākais pasūtītājs – Krievijas dzelzceļš. Līgumi ar KDZ bija apmēram puse no LRR ražošanas apmēriem. Tika atcelti arī citi līgumi. Samazinājās apgrozījums.

Bijām spiesti pasludināt 600 darbinieku atlaišanu, taču tika atlaisti apmēram 400. Viņiem tika izmaksātas visas sociālās garantijas. Tika pieņemti nepopulāri lēmumi: štata, algu samazināšana, darba nedēļas saīsināšana. Tas ļāva uzņēmumam noturēties visu 2009.gadu.

Finanšu rādītāji, ar kuriem var iepazīties Rīgas Fondu biržā, norāda, ka DLRR zaudējumi 2009.gadā ir 85 tūkstoši latu. Esam veikuši galveno uzdevumu: saglabājuši rūpnīcas ražotājspēku.

Veicām uzņēmuma diversifikāciju, kad tika „zaudēti” līgumi ar KDZ. Sākām veikt „vieglus” remontus. Palielinājām rezerves daļu ražošanas apjomu – gan Baltijas valstīm, gan citām, piemēram, Uzbekijas, Baltkrievijas dzelzceļam. Taisām LDZ ritošo sastāvu, elektromašīnas.

- Lai LRR varētu izkļūt no sarežģījumiem, varētu sadarboties ar Baltkrieviju, kuras pārstāvji izteica ideju par to, ka rūpnīca varētu ražot Baltkrievijai tramvajus.
- Diemžēl, viss pagaidām noslēdzās tikai ar kaimiņu vizītēm. Ideja bija, lai mūsu rūpnīcā tiktu veikta Baltkrievijas tramvaja moduļa savākšana. Viss, kas saistīts ar mārketingu, gultos uz LRR. Būtu nepieciešamas lielas investīcijas ražošanas ķēdes modernizācijā. Kas attiecas uz tramvaju noietu, tad mēs nevaram cerēt uz Latvijas tirgus pasūtījumu. Tas ir pārāk mazs. Bet Eiropai neesam īpaši vajadzīgi ar Baltkrievijas tramvajiem.

- Kādus uzdevumus LRR izvirza akciju īpašnieki no Igaunijas 2010.gadā?
- Kā jebkurā biznesā – peļņu. Tā iespējama ar ražošanas apjoma palielināšanu un jaunas produkcijas un tirgus apguvi. Pēc neilga pārtraukuma mēs sāksim sadarbību ar Lietuvas dzelzceļu, remontēsim viņu dīzeļvilcienus. LRR uzvarēja konkursā. Astoņu sekciju remonts nodrošinās rūpnīcai darbu divu mēnešu garumā. Šobrīd notiek līgumu slēgšanas process ar Lietuvas DZ.

Pakāpeniski rūpnīca atgriežas pie normāla darba grafika. No 1.februāra triju dienu vietā sākām strādāt četras dienas. Ja tiks izpildīts mārketinga grafiks, tad drīz pāriesim uz piecu dienu darba nedēļu.

Uz doto brīdi LRR strādā 850 cilvēku. Vidējā alga – 283 lati mēnesī.

Tas nav daudz, taču ja ņem vērā augsto bezdarba līmeni reģionā, tie ir stabili ienākumi ar sociālām garantijām.
- Vai LRR saņemt atbalstu no vietējās pašvaldības?

- Daugavpils dome piešķīra rūpnīcai vērā ņemamas atlaides nekustamajam īpašumam. Mums, protams, gribētos lai šī sadarbība būtu daudz ciešāka arī ar pašvaldības pārziņā esošajiem uzņēmumiem. Rūpnīca varētu veikt to pasūtījumus. Tas nozīmētu, ka nodokļi paliktu Daugavpilī, arī pilsētas budžetā.

 Avots: Žanna Romanovska, D-fakti.lv / 18.03.2010