Ir atklāta jauna alternatīva, kā samazināt atkritumu poligonu platības, kas ir saistīta ar papīra rūpniecības atkritumu pārstrādi, šos atkritumus varētu izmantot cementa rūpniecībā, kā klinkeru (izdedžu) ražošanu, vēsta Portugāles zinātnieki šā mēneša žurnālā "International Journal of Materials Engineering Innovation".
Ziņojumi par uzņēmumu slēgšanu avīžu un grāmatu nozarēs ir ļoti pārspīlēti, ja vienīgais pēc kā to secina ir pieaugošais makulatūras apjoms. Šie atkritumu, kas ietver sevī putraimus un atliekas, kā arī dažādus neorganiskos un organiskos materiālus, ir galvenās vadības bažas. Tagad, Fernando Castro un Candida Vilarinho no University of Minho, Portugālē, kopā ar kolēģiem ir iepazinušies ar papīra veidošanas procesiem un atklāja, kā izmantot atkritumus, kā izejmateriālu klinkera ražošanai, kas varētu kļūt par galveno materiālu priekš Portland cementa rūpnīcas
Ķīmiskajos procesos, kuros iegūst mīksto masu no koksnes priekš papīra ražošanas, parasti izmanto ķīmisko apstrādi ar nātrija hidroksīdu un nātrija sulfīdu, kas veido labas kvalitātes celulozi, bet arī izdala lielu daudzumu atkritumus. Iekļauti arī celtniecības materiālos, tomēr nesatur veselībai vai dabai bīstamas vielas, tomēr tas nenovērš nepieciešamību nosūtīt miljoniem tonnu atliekas un putraimi no pasaules papīrfabrikām uz poligoniem bez sodiem par šo rīcību.
Portucel papīra uzņēmums, kurš atrodas Viana do Castelo, Ziemeļportugālē ražo gandrīz 300 000 tonnu papīra gadā no priedes un eikalipta kokiem un rada vairāk nekā 3000 tonnu slapjajām atliekām un putraimiem.
Pētnieki tagad veic rūpniecības pētījumus ar tradicionālo neapstrādātiem klinkeriem un klinkeriem, uz kuriem tie papildina putraimus un atliekas 0.25% un 0.13%. Viņi pārstrādā materiālus, tā pat kā parasti cementa ražošanā, un tad testē to ķīmisko sastāvu un izskalošanas uzvedību. Iegūtā produkcija ir tikpat spēcīga kā parastā cementa un neizdala toksiskas sastāvdaļas. "Mūsu rezultāti liecina, ka šāda iekļaušana varētu būt efektīvs process par atkritumu apsaimniekošanu no vides un ekonomiskā viedokļa," pētnieku piebilst.
Avots: http://geografiskaszinas.blogspot.com pirmdiena, 2009. gada 23. marts
|