|
Lietuva, ar kuru Latvijai
formāli ir vislabākās kaimiņattiecības, paliek teju pēdējā, ar ko nespējam
vienoties par robežu. Domstarpību iemesls ir nafta.
Neraugoties uz robežas
neesamību, Latvijas valsts dala nenomedītā lāča ādu, proti, izsniegusi vairākas
licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā – arī teritorijā, kas interesē
Lietuvu. Bet, kamēr līguma nav, arī urbšana diskutablajā teritorijā nav
iespējama. Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis norādījis: «Abu pušu
nostāja ir tāda, ka jebkāda veida darbību saistībā ar teritorijas izpēti un
naftas ieguvi var veikt tikai pēc līguma stāšanās spēkā.»
Strīda iemesls ir tas, ka
jebkuru robežu var novilkt dažādi. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes
zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs profesors Valdis
Segliņš skaidro, ka atbilstoši ANO rekomendācijām robeža velkama perpendikulāri
krasta līnijai. Taču šeit tā ir līkumaina un iespējami vismaz trīs varianti.
Turklāt Lietuvai, cīņā par naftas atradnēm ir arī slēpti argumenti. Latvija
gadu desmitiem ir demonstrējusi apsēstību ar vides aizsardzību un pat jūrā
noteikti rezervāti. Tāpēc lietuvieši pieļauj, ka, atradnēm nonākot latviešu
rokās, tiks iznīcināta laba biznesa un piekrastes attīstības iespēja.
Ražuks dodas izpētē
Taču robežai jābūt jebkurā
gadījumā. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks šonedēļ
ieplānojis apmeklēt Lietuvu, lai noskaidrotu, kas īsti notiek ar līgumu. Viņš
norāda uz paradoksu: kopīgu valodu latvieši un lietuvieši līdz šim spējuši
panākt vien aizsardzības jomā, savukārt citās nozarēs labajiem kaimiņiem
sadarbība nekādi nepadodas. «Attiecībā uz robežlīgumu šobrīd viss ir miglā
tīts, un tas ir šausmīgi. Ar Krieviju esam tikuši līdz robežu demarkācijai. Arī
ar Baltkrieviju sarunas veiksmīgi risinās. Bet ar draudzīgākajiem kaimiņiem
nekas uz priekšu neiet.»
Vēsturiski viens moments, kad
robežlīgumu varēja parakstīt, bija 1999.gads, taču toreiz skaļas iebildes
cēluši sociāldemokrāti – Latvija riskējot izšķērdēt savas bagātības. Tā nu
potenciālo bagātību sadale krietni ievilkusies, un R. Ražuks prognozē, ka
skaidrība ātrāk par gadu vai pusotru neparādīsies. Turklāt nav arī nekur
teikts, ka risinājums būs Latvijai izdevīgs: «Mēs nonāksim pie šobrīd nezināma
iznākuma.»
Lietuva nule iesniegusi
savu versiju par jūras līgumu. Piedāvājums ir konfidenciāls. Ārlietu ministrija
tā saturu publiski nevērtē, taču jau tas vien labi, ka lietuvieši atjaunojuši
dialogu.
145 miljoni tonnu
Atbilstoši Latvijas ģeologu aplēsēm (Latvijas zemes dzīļu resursi, Valsts
ģeoloģijas dienests, Rīga 1996), Latvijas šelfā un sauszemē kopumā varētu būs
ap 145 miljoni tonnu naftas – sauszemē 20 miljoni, jūrā ievērojami vairāk – 125
miljoni. Mēģinājumi iegūt melno zeltu Latvijas teritorijā ir ilguši teju
pusgadsimtu, un šī biznesa pieticīgajā vēsturē nozīmīgākais ieraksts izdarīts
1963. gadā, kad pie Kuldīgas no 827 metru dziļa urbuma izcelta ar naftu
piesūcināta iežu serde. Tas bija pirmais naftas atklājums Latvijā, vēlāk tā
tika konstatēta arī vairākās citās vietās. Kopš naftas meklēšanas sākuma
izdarīti aptuveni 80 urbumu.
Baltijas jūras šelfā naftas meklēšana sākusies krietni vēlāk – 1976. gadā.
Atklāts ap 50 lokālo pacēlumu, par naftas perspektīviem atzīti – 20. Trīs
dziļurbumi bija izdarīti līdz 1996. gadam, un visos fiksētas naftas pazīmes,
bet vienā pat atklāta neliela naftas iegula ar 0,67 kubikmetru pieteci sešās stundās.
Zinātnieki par mūsu naftas kvalitāti un daudzumu nav pārlieku augstās domās.
Latvija Kuveitā nepārtaps. Izmantot mūsu naftu varētu smērvielu ražošanā un
ķīmiskajā rūpniecībā.
Normatīvi par sarežģītu
Neatkarīgā jau rakstīja, ka šā biznesa lielo risku dēļ ģeologi jau pirms
vairāk nekā desmit gadiem valstij rekomendēja pašai neinvestēt naftas ieguvē,
bet piesaistīt ārzemju naftas firmas. Valsts šo ieteikumu ņēma vērā un dāsni
dalīja licences, tomēr nespēja nodrošināt reālai ieguvei nepieciešamos priekšnoteikumus.
Vēl nesen tika prognozēts, ka naftas ieguve tirgošanai tiks sākta
2011. gadā. Bet peļņas nav joprojām. Kompānijas, kas pieteikušās
apsaimniekot Latvijas naftu jūrā, ir Polijas un Kuveitas kopuzņē
mums SIA Balin Energy un
zviedru uzņēmums Oljeprospektering AB. Ekonomikas ministrijas mājaslapā
atrodama naftas licenču izsniegšanas vēsture, kas sākusies vēl 2002. gadā.
Trešdiena, 23.novembris
(2011) | Imants Vīksne / nra.lv
| 
