Latvijas uzņēmumi augstu vērtē pieejamo cilvēkresursu
kvalitāti un fizisko resursu pieejamību. Taču bailes riskēt, nevēlēšanās
sadarboties, skaidri fokusēties uz vienu biznesa stratēģiju, tāpat arī
inovatīvu produktu trūkums un pārāk augstas izmaksas salīdzinoši zemas
pievienotās vērtības produktiem Latvijas uzņēmumiem konkurences cīņā neļauj
sasniegt virsotnes, informē "Nordea Latvija" preses sekretāre Dagnija
Stuķēna.
Par to liecina pirmais
"Nordea" bankas un Rīgas Ekonomikas augstskola (REA) veiktais
Latvijas biznesa vitalitātes mērījums jeb
Nordea vitametrs. Tas izveidots ar mērķi identificēt Latvijas uzņēmumu
vitalitātes līmeni un iespējas vēl veiksmīgākai Latvijas uzņēmumu darbībai.
"Esam gandarīti, ka vitametrs
uzrāda skaidru tendenci – drosmīgāk un mērķtiecīgāk izvēloties biznesa
stratēģiju, atļaujoties riskēt un aktīvāk izmantojot personīgos, kā arī biznesa
kontaktus uzņēmuma attīstībā, Latvijas uzņēmējiem ir labs konkurētspējas
potenciāls. Vēlme paplašināties un ieguldīt uzņēmuma attīstībā vērojama arī
starp Liepājas un tās apkārtējā reģiona uzņēmējiem. Pēdējā pusgada laikā
ievērojamu aktivitāti izrādījuši tieši metālpārstrādes un dažādi ražošanas
uzņēmumi, kas orientējas uz eksporta tirgu apgūšanu. Turklāt uzņēmēji kļuvuši
drosmīgāki, pārliecinātāki un atbildīgāki, bieži vien bankā vēršoties ne tikai,
lai apzinātu kredīta saņemšanas iespējas, bet arī konsultētos un ar bankas
darbiniekiem pārrunātu jaunas biznesa idejas," stāsta "Nordea"
bankas Liepājas klientu apkalpošanas centra vadītāja Evija Repša.
Augstas izmaksas bez pievienotās
vērtības
Pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas
augstskolas Biznesa nodaļas vadītājs un pasniedzējs Dr. Arnis Sauka, analizējot
uzņēmumu attīstības iespējas, skaidro, ka, lai arī daļa Latvijas uzņēmumu
cenšas fokusēties uz noteiktām tirgus nišām un izmantot šādas pieejas
priekšrocības, tie nepietiekami skaidri formulē savu stratēģiju attiecībā uz
cenu līderību un augstas pievienotās vērtības radīšanu. Uzņēmumi it kā izvēlas
kaut ko pa vidu. Vairums uzņēmumu kombinē vai ir spiesti sadzīvot ar
salīdzinoši augstām izmaksām un zemas pievienotās vērtības produktu
piedāvāšanu.
"Augstu
izmaksu pamatā, neatkarīgi no produktu pievienotās vērtības, tikpat labi varētu
būt nevis uzņēmēju nemākulība saimniekot savos uzņēmumos, bet gan augstās
ražošanas un pakalpojumu izmaksas, kas veidojas no, piemēram, 2007./2008. gadā
par augstām cenām iepirktajām tehnoloģijām, ēkām un tamlīdzīgi," pētījumu
komentē tā autors.
Attīstību kavē bailes riskēt un
nevēlēšanās sadarboties
Latvijas
uzņēmēji ir labi izglītoti – gandrīz 50% no aptaujātajiem ir bakalaura, bet 22%
– maģistra grāds, savukārt 40% ir iepriekšējā biznesa pieredze. Līdzīgi arī
darbinieku prasmes pārdot produktus un pakalpojumus, apkalpot klientus, to
iesaistīšanos jaunu ideju veicināšanā, kā arī produktivitāti, motivāciju
strādāt un lojalitāti uzņēmēji vērtē salīdzinoši augstu, kopvērtējumā ar 5,5 no
7 punktiem.
40%
uzņēmēju savu individuālo sniegumu uzskata par inovatīvu, taču kopumā Latvijas
uzņēmumu inovācijas spēja, radot jaunus, unikālus ražošanas procesus, ieviešot
jaunus produktus vai pakalpojumus vai veicot tajos nozīmīga rakstura izmaiņas,
novērtēta kā viduvēja. Līdzīgi Latvijas uzņēmēji ir pieticīgi un paškritiski,
salīdzinot savu darbību ar konkurentu veikumu. Visbiežāk – 40% gadījumu –
uzņēmēji paši sevi novērtējuši ar 3 no 7 punktiem, uzskatot, ka konkurenti
strādā labāk.
Piesardzīga
atturība raksturo arī Latvijas uzņēmēju vēlmi uzņemties risku, proaktīvi
ieviest jaunas idejas un produktus, tādējādi cenšoties pārspēt savus
konkurentus. "Pie šādas stratēģijas orientācijas diemžēl nevar runāt arī
par augstu konkurētspēju, tāpēc Latvijas uzņēmumiem varētu ieteikt pārdomāt –
vai tomēr nevajadzētu nedaudz vairāk riskēt un ieņemt agresīvāku pozīciju darbībā
ar konkurentiem, lai uzlabotu savas pozīcijas vietējos vai ārvalstu
tirgos?" secina A. Sauka.
Ar
saknēm viensētās, Latvijas uzņēmēji uzkrītoši pasīvi izmanto tiem pieejamos
kontaktus vai, citiem vārdiem sakot, komunikācijas tīklus, kas ir ne vien viens
no efektīvākajiem, bet arī lētākajiem veidiem, kā piesaistīt konkurētspējai
nepieciešamos ārējos resursus. Latvijas uzņēmēji informāciju par
uzņēmējdarbības procesiem pārsvarā smeļas internetā un biznesa presē, tikpat kā
ignorējot tās iespējas, ko varētu sniegt sadarbība ar biznesa laboratorijām,
universitātēm un zinātniskiem institūtiem, pašvaldībām, valsts un
nevalstiskajām biznesa veicināšanas organizācijām.
Peļņa
un investīcijas nākotnes attīstībā
Fizisko
resursu, piemēram, informācijas tehnoloģiju, dažādu ražošanas iekārtu
pieejamību uzņēmēji novērtējuši kā ļoti labu (5,7 no 7 punktiem). Tāpat arī
finanšu kapitāla trūkums vairumam nav būtisks šķērslis uzņēmumu konkurētspējai.
Lai arī uzņēmēji kopumā to novērtējuši vien ar 4,3 punktiem, kas parāda, ka
politikas veidotājiem un finanšu institūcijām šajā jomā vēl ir daudz darāmā,
aptuveni 50% no aptaujātajiem uzņēmumiem finanšu kapitāla pieejamību uzskata
par ļoti labu, to vērtējot ar 5 līdz pat 7 punktiem.
Jautāti
par ārējās vides ietekmi, 58% Latvijas uzņēmēju savu darbības tirgu novērtējuši
kā riskantu, kurā katrs lēmums var būt izšķirošs. Vairums arī atzīst, ka tirgus
vērtējams kā naidīgs – tāds, kurā ir grūti izdzīvot. Taču vienlaikus aptuveni
puse aptaujāto norādījuši, ka tirgum ir potenciāls, un tajā palielinās biznesa
izaugsmes iespējas. Uzņēmēji sliecas domāt, ka ir sagaidāms pieprasījuma
pieaugums pēc to saražotās produkcijas.
72%
Latvijas uzņēmumu 2010. gadā ir spējuši strādāt ar peļņu, turklāt vairāk nekā
50% Latvijas uzņēmumu vismaz daļu savu preču eksportē, tai skaitā vairāk nekā
16% eksportē vismaz pusi no saražotās produkcijas, – tas liecina par pozitīvām
tendencēm un ilgtermiņa pieeju biznesam. Pētījums rāda, ka peļņas
paaugstināšana arī turpmāk ir Latvijas uzņēmēju prioritāte (5,8 no 7 punktiem).
Uzņēmēji cer palielināt pārdošanas apjomus Latvijas tirgū (5,2 punkti), kā arī
samazināt izmaksas (5 punkti) un uzlabot savu produktu vai pakalpojumu
kvalitāti (4,8 punkti).
Nordea vitametrs ir Latvijas biznesa
vitalitātes mērījums, ko veido Nordea banka un Rīgas Ekonomikas augstskola
(REA). Tā pirmais pētījums par uzņēmumu konkurētspēju veikts 2011. gada maijā
un jūnija sākumā, aptaujājot 591 nejauši izvēlētu uzņēmumu vadītāju un
īpašnieku.
Avots: liepajniekiem.lv / 12.07.2011
|