«Kadri ir problēma nr. 1, un tā mūs spiež mest
skatu uz ārpusi – ne gluži ķīniešu, bet varbūt mums tuvākām baltkrievu,
ukraiņu, moldāvu meitenēm,» runājot par darbaspēka trūkumu, intervijā
laikrakstam Latvijas Avīze sacījis SIA Ogres trikotāža valdes priekšsēdētājs Aivars Veiss.
«Lai apritē ienāktu jauni darbinieki, viņiem būtu jāprot šūt un adīt, jābūt
kaut mazliet apmācītiem strādāt ar iekārtām. Labi sen kā neesam šādu
papildinājumu saņēmuši. Kadrus gatavo Rīgā, un daži lielākie nozares uzņēmumi –
paši uz vietas, bet, cik man zināms, šuvēju profesijai lielas piekrišanas nav,
grupas skolās neizdodas nokomplektēt. Šur tur arodskolās gatavo apģērbu
konstruktorus, drēbniekus, bet tas vairāk ir individuālai šūšanai, modelēšanai,
bet ne darbam pie konveijera.
Tāpēc, iespējams, arī Ogrē nāksies pašiem atjaunot ražošanas apmācību, ko
grūtajos laikos likvidēja. Kombināts nav mācību iestāde, tajā nevar būt
mācekļi, audzēkņiem jau no pirmās dienas valsts liek maksāt minimālo darba
algu, kas būs jānopelna citiem. Šādi izdevumi uzņēmuma konkurētspēju nevairo,»
skaidrojis SIA Ogres trikotāža vadītājs.
«Apģērbus eksportējam,
Latvijā pārdod vien ap 10 procentiem ražojumu. Kopš likvidēta vērptuve,
izejvielas ievedam. Tā kā gāzi, pa daļai arī elektrību importē, fabrika varētu
atrasties jebkur citur uz pasaules, taču mēs dodam darbu un maksājam Latvijā
nodokļus. Turpinām strādāt,» stāstījis Veiss.
Viņš arī atklājis: «Tiklīdz
konkursus rīko Latvijas Aizsardzības vai Iekšlietu ministrija un citas
iestādes, steidzamies piedalīties, bet nekad nespējam uzvarēt. Tiesa gan,
nācies saskarties ar gadījumiem, kad uzvarētāji saņemto pasūtījumu daļēji
izvieto pie mums.»
Autore: Lelde Petrāne
Avots: db.lv / 2012. gada 28. februāris
|