Jebkurš bizness sākas ar ideju. Vairāk vai mazāk oriģinālu. Protams, katrs topošais uzņēmējs gribētu izdomāt kaut ko nebijušu, kā mēdz teikt - savu "Nokia" vai "Skype" - bet šādas idejas nerodas bieži.


Idejai jābūt konkurētspējīgai

Arī tepat rodas labas idejas, kas tiek veiksmīgi realizētas. Ir mēbeļu ražotāji - "Viluzo" un "Wenden Furniture", kas atraduši savu nišu un ražo eksportam ar lielu pievienoto vērtību. Tepat vietējā tirgū savu nišu atrada pužļu ražotājs "Anigma", savu oriģinālu risinājumu bērnu rotaļlaukumiem radis uzņēmums "Wendi Toys".Šo uzskaitījumu varētu turpināt,jo uzņēmējiem netrūkst labu ideju. Arī konkurss "Cēsīs var" pērn parādīja, ka biznesa domas ir interesantas, varbūt īsti nesokas ar to īstenošanu. To, ka cilvēkiem ir idejas, apstiprina arī Agris Lapiņš, biznesa inkubatora "Magnus" valdes loceklis, kuram ir liela pieredze uzņēmumu konsultēšanā finanšu, attīstības, stratēģijas, investīciju un menedžmenta jomās: "Cilvēki nāk ar visdažādākajām ierosmēm. Visā pasaulē jau ir tā, ka lielākā daļa ideju kaut kur tiek noskatītas, un rodas vēlme kaut ko līdzīgu darīt arī pašam. Manuprāt, tas nav nekas slikts, jo katrs uzņēmējs jau cenšas arī ienest kaut ko jaunu, tā uzlabojot cita darīto."

Parasti biznesa idejas rodas zināmā un tuvā sfērā, par to var kļūt konkrētā cilvēka hobijs, profesionālās iemaņas un prasmes. Daudzu uzņēmēju veiksmes pamatā ir spēja atrast savu nišu, saprotot, ka noteiktas preces vai pakalpojumi kādā konkrētā reģionā ir nepietiekamā daudzumā. Biznesa idejai jābūt konkurētspējīgai, tāpēc vispirms būtu jāizpēta, cik daudzi no apkārtējiem cilvēkiem vēlētos un būtu spējīgi maksāt par šo preci vai pakalpojumu.

A. Lapiņš uzsver, ka gatavība biznesa sākšanai ir dažāda un atkarīga no katra konkrētā cilvēka: "Ir tādi, kuri baidās pat runāt par savu ideju, pirms nav visu rūpīgi izpētījuši, izanalizējuši. Bet ir cilvēki, kuriem ir sešas idejas, par katru varbūt padomājis tikai 15 minūtes, un viņš taustās, kurp virzīties, kura būtu īstā. Iznākumu tas patiesībā neietekmē, panākumus var gūt kā vieni, tā otri, un otrādi. Vieni saka, ka nevar stāstīt ideju, jo kāds to var nozagt. Par to jādeg. Neticu, ka tikai izdzirdot svešu ideju, lai cik labu, to var tā pēkšņi ņemt un realizēt. Tiesa, var būt gadījumi, ka ir nodoms, ko uzņēmējs sācis īstenot, bet radusies kāda it kā neatrisināma problēma. Ja tad uzņēmējs pamana, ka kāds konkrēto problēmu ir atrisinājis, viņš var šo paņēmienu aizņemties un bīdīt tālāk savu ieceri."


Pirmajā vietā ideja, nevis lati

Par uzņēmēju cilvēki kļūst dažādu iemeslu dēļ. Daļa ir dzimuši būt par uzņēmējiem, jo arī te svarīgs tomēr ir talants, bet daži kļūst par uzņēmējiem, lai rastu alternatīvu savai nodarbinātībai, vai uz to piespiedusi kļūšana par bezdarbnieku.

"Esot darba ņēmējs, cilvēks tomēr ir atkarīgs no kāda cita, viņš nekad nevar būt drošs par savu vietu, jo jebkurā gadījumā var tikt atlaists. Bet, ja ir pašam savs uzņēmums, grūtā brīdī viņš var atlaist darbiniekus, turpinot ķepuroties saviem spēkiem, lai atkal sāktu kāpt kalnup. Uzņēmējdarbībā panākumi būs atkarīgi tikai no tā, cik pats degsi par savu biznesu," norāda A. Lapiņš.

Bet ar labu ideju vien ir par maz, to nepieciešams arī realizēt. Pašam sev jāatbild uz jautājumiem: vai pašam ar to nodarboties būs interesanti; vai ir pietiekama motivācija, lai realizētu konkrēto ieceri; vai pašam ir nepieciešamās zināšanas vai iemaņas; vai pieejami resursi realizēšanai un uz daudziem citiem. Un tikai tad, kad ir atbildes uz visiem jautājumiem, var ķerties pie īstenošanas. Biznesa ideja paliks tikai ideja, ja tā neizturēs skrupulozi sastādīta biznesa plāna eksāmenu, kurā ir atbildes uz visiem jautājumiem, sīki un smalki aprēķinātas izmaksas. Svarīgi saprast,ka šāds biznesa plāns vajadzīgs uzņēmējam pašam, nevis iesniegšanai bankā vai ideju konkursā.

Kā norāda biznesa konsultants, galvenais nedrīkst būt uzstādījums - es tagad pelnīšu 1000 latu mēnesī: "Daudz labāk, ja pirmajā vietā ir ideja, nevis lati. Jāatzīst, ka Cēsīs reti gadās dzirdēt atziņu, ja nav kārtīga peļņa, tas nav labs bizness. To vairāk var saklausīt   Rīgā, bet mazpilsētās cilvēki ir daudz piezemētāki.

Potenciālo uzņēmēju biznesa idejas vairāk ir saistītas ar pakalpojumu sfēru. Tas priecē. Ja ražotājam izdodas nostiprināties tirgū, tas ir daudz stabilāk un daudz labāk.

Protams, reti gadīsies, ka biznesā viss notiks bez jebkādām problēmām. Jābūt gatavam, ka nāksies apdedzināties, bet to vajadzētu uztvert mierīgi, kā pieredzes iegūšanu. Nevajag mest plinti krūmos, bet paņemt maksimālo pieredzi, lai kāptu vienu pakāpienu augstāk."

Noslēgumā viens interesants un rosinošs stāstiņš no Agra Lapiņa biznesa pārdomu pūra par to, kāds ir mērķis sākt uzņēmējdarbību:

Iet puisis un redz otru, kurš guļ zem palmas un skatās mākoņos.
- Ko tu guli? Noplūc kādu banānu ķekaru un aiznes uz tirgu pārdot!
- Kādēļ gan?
- Par ietirgoto naudu tu varētu nopirkt ķerru, ar to daudz vairāk banānu aizstumt līdz tirgum!
- Kādēļ gan?
- Tu varētu vēl vairāk naudas ietirgot!
- Kādēļ gan?
- Tu varētu nopirkt nelielu auto furgoniņu, tirgot vairāk banānu, nopelnīt vēl vairāk!
- Kādēļ gan?
- Tu varētu ar laiku sapirkt daudz zemju, audzēt daudz banānu, kļūt par lielāko banānu audzētāju pasaulē, kļūt ļoti bagāts!
- Kādēļ gan?
- Tad tu varētu neko nedarīt, gulēt zem palmas un atpūsties...
- ?

Avots: edruva.lv / Jānis Gabrāns / 18.10.2011