Tā kā niedres var
pļaut tikai tad, kad ūdens sasalis, niedru pļāvēji pagaidām uz ezeriem netiek,
taču ziema vēl tikai priekšā, un arī pērn esot bijis tā, ka niedru sezona
sākusies tikai februāra vidū. Rucavas novada uzņēmējs Aldis Preiss:
"Pagājušajā gadā uz ezera tikām tikai 16. februārī, jo divas dienas lija
lietutiņš, kas saplicināja biezo sniega kārtu. Tagad sola, ka sākšoties
sals."
Niedres Rucavā pļauj ar kombainiem, ko sagādājuši tie Holandes uzņēmēji,
kuri niedres pasūtījuši. "Taču nekādus noteiktus piegādes apjomus
negarantējam – šajā biznesā viss atkarīgs no tā, vai ir vai nav niedru
pļaušanai labvēlīgs laiks. Agrāk ārzemnieki par kūlīti jumta niedru maksāja EUR
1,20, tagad gatavi maksāt EUR 1,60, taču tehnikas noma arī maksā krietnu
naudu," atklāj uzņēmējs.
Aldis Preiss savā saimniecībā nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, niedru
pļaušana viņam ir tikai papildu bizness. Viņš uzskata, ka pašam niedru pļāvēju
pirkt būtu ļoti riskanti – ja nu uznāk silta ziema, tad nebūšot par ko samaksāt
kredītu.
Niedru jumtu meistars Nīcas novada iedzīvotājs Andris Maisiņš stāsta, ka
Latvijā šobrīd niedru jumti neesot pieprasīti, taču Vācijā, Polijā, arī
Lietuvā, bet īpaši Dānijā un Holandē tie kļūstot aizvien populārāki. Tā kā
dāņiem savu niedru praktiski neesot, viņi tās meklējot arī Latvijā.
A. Maisiņš: "Dānijā ir
50 000 māju ar niedru jumtiem un ar to uzlikšanu nodarbojas ap 500 mazo
uzņēmēju. Tur cilvēki aizvien vairāk saprot, ko nozīmē elpojoša māja. Turklāt,
salīdzinot ar metāla jumtiem, kam vajadzīga gan siltināšana, gan izolācija, tas
nemaz tik dārgi neizmaksā."
Arī Vācijā niedru jumtu licējiem esot daudz darba, taču tur šādiem
jumtiem esot īpaši stingra būvuzraudzība un, ja arī kāds uzņēmējs no Latvijas
esot ticis šajā tirgū, tad tikai kā apakšuzņēmējs.
Valsts SIA "Vides projekti" veikuši pētījumu par niedru
izmantošanas iespējām Rucavas novadā. Projekta vadītāja Aija Žučika:
"Jumtiem der tikai pašas labākās niedres. Līdz šim pārpalikums tika
sadedzināts. Taču uzņēmums, kas pļauj niedres jumtiem, nākotnē varētu veidot
granulu un brikešu ražotni. Ir vēl kāda perspektīva lieta – niedru pļāvēji
vajadzīgi arī Somijā, viņiem ezeru piekrastes ļoti aizaug ar niedrēm, jo jūra
ir piesārņota. Tāpēc niedru pļaušanai paredzētas subsīdijas. Somiem pašiem tas
nav interesanti, jo viņiem šīs subsīdijas nešķiet lielas, bet latviešu
uzņēmējiem šī cena varētu būt pietiekami garšīga. Somi ezeru pļāvējiem gatavi maksāt par vienu
hektāru no 300 eiro."
Igaunijā niedres tiek
izmantotas arī izolācijas plātņu ražošanā. A. Žučika: "Mēs esam bijuši
viņu rūpnīcā. Tur nav sarežģītu tehnoloģiju un liela darbaspēka. Igauņi no
niedrēm ražo divu veidu izolācijas plātnes, lielus blokus un mazākus –
siltināšanai, tos pēc tam apmet. Ražotne atrodas Tallinā.
Pusotra gada laikā, kopš
nodarbojos ar šo projektu, interesi par niedru izmantošanu izrādījuši divi
cilvēki – viens, kurš meklēja iespējas, kā niedres efektīvāk izmantot, bet
otram cilvēkam interesēja, kā niedres iznīcināt, jo meliorācijas sistēmas ir
sabojātas un ezeri aizaug. Regulāra niedru pļaušana palielina iespēju attīrīt
ūdeņus."
Veikts arī pētījums par
niedru izmantošanu biogāzes ražošanā. Vai Aldis Preiss savā liellopu fermā
vēlētos attīstīt biogāzes ražošanu, izmantojot niedres? Aldis saka, ka to visu
varētu darīt, ja vien Dieviņš garantētu katru gadu niedru pļaušanai labvēlīgu
laiku.
Autore: Anita
Jaunbelzere
Avots: la.lv / LETA / 16.01.2012
|