Vakar
Zemkopības zinātniskajā institūtā Skrīveros pulcējās agronomi no bijušā
Aizkraukles rajona. Viņi saņēma jaunas Latvijas agronomu biedrības
biedra kartes.
Pēc svinīgas
biedra karšu pasniegšanas agronomi nodziedāja "Nevis slinkojot un pūstot” un
tukšoja pa šampanieša glāzei. Agronomu biedrības valdes locekle
skrīveriete Biruta Jansone pastāstīja, ka daļa veco karšu izsniegtas vēl šī
gadsimta sākumā, daļa — 90. gados, un tās bija plānas papīra lapiņas. Šogad pēc
biedru pārreģistrācijas apzināts viņu skaits — Latvijā kopumā ir vairāk kā 600
agronomu, savukārt bijušā Aizkraukles rajona nodaļā — 37.
Skrīveriete agronome Sarmīte Jansone stāsta, ka daudzi nevēlas reģistrēties. Ko
dod darbošanās biedrībā? Jansones
kundze teic — labumu nesola, tieši pretēji — prasa intelektuālo potenciālu. Tas
palīdz veidot saikni starp Eiropas Savienības prasībām, regulām un Latvijas
lauksaimniecības iespējām. Biedrības biedri izjūt kopību, piemēram, rīkojot
dzimtu saietus, izdod grāmatas, aktīvi piedalās politiskajā dzīvē, arī
nesen rīkotajā referendumā par latviešu valodas statusu valstī.
Biedrība pie Burtnieku ezera apsaimnieko ap 300 hektāru aramzemes un 200
hektāru meža.
Iznomājot zemi un laiku pa laikam pārdodot kādu hektāru meža, biedrība rod
finansiālos līdzekļus. Naudu no saimnieciskās darbības tērē arī jauno agronomu stipendijām.
Nākamreiz jau daudz kuplākā skaitā agronomi tiksies jūlija sākumā biedrības
kongresā Stendē.