Uzminiet
mīklu! Kas kopīgs spēļu zālei
"Fēnikss" Lielajā ielā, Kurzemes Apgabaltiesai, bērnu un jauniešu
centram "Vaduguns" Liepājā un Korupcijas un noziedzības apkarošanas
birojam Rīgā, Alberta ielā, privātmājām Liepājā Dzezceļnieku ielā 16, Graudu
ielā 20, Ozolu ielā 9 un Salaspils burkānu pārstrādes ceham?
Pareizā atbilde: to ēkas dažādos gados –
sākot ar 90. gadu beigām un beidzot ar mūsdienām – ir krāsotas ar
"Kurzemes krāsu" krāsām.
Ezermalas ielā Liepājā ražo krāsas. Maza
ražotnīte, kurā strādā daži cilvēki, tostarp ķīmiķis, kurš jau vairāk nekā
desmit gadu izstrādā oriģinālas krāsu receptes, pārbauda tās dzīvē, un pēc tam,
kad krāsas sertificētas, tās tiek ražotas un pārdotas.
Ražotne pieder 90. gados izveidotajai
būvfirmai SIA "Kurzemes krāsas", kuras galvenā nozare ir celtniecība.
Firmas dibinātājs Aldis Fromanis stāsta, ka toreiz krāsu ražošanai rosinājis
pievērsties kāds viņam pazīstams spāņu arhitekts. Uzņēmums specializējies ēku
restaurācijā, un bijušas nepieciešamas vecu ēku atjaunošanai piemērotas krāsas.
Pašlaik Latvijā esot četri pieci dažādi krāsu ražotāji. Par "Kurzemes
krāsām" "Kurzemes Vārds" 2000. gadā rakstīja, ka tās mēnesī
saražo 2 līdz 5 tonnas krāsu. Šādu apjomu ražotne saglabājusi arī pērn, kad
būvniecības nozare cieta no krasas lejupslīdes visā Latvijā. A. Fromanis
saka: "Tas ir, pateicoties aktīvam menedžera darbam. Tendence ir, ka
Latvijā mazinās neticība pašu mājās ražotiem izstrādājumiem un ekonomiskie
apstākļi liek pievērsties Latvijas precei." Ražotnes jauda ir lielāka –
varētu ražot arī vairākas tonnas dienā.
Krāsas uz
akrila bāzes, iekšējai apdarei, minerālām fasādēm (apmetuma fasādēm), koka
fasādēm, gruntis, dziļumgruntis, hidroizolācijas krāsas, krāsas jumta segumiem,
lakas dēļu grīdām un parketiem – un jebkādā tonī, vēstī uzņēmuma mājaslapa
globālajā tīmeklī. To visu piedāvā "Kurzemes krāsas". Izejvielas tiek
iepirktas Skandināvijā un Amerikā. Menedžeris Vitauts Lukošjus stāsta, ka
ražošanai neizvēlas lētākās, bet gan kvalitatīvās izejvielas, tomēr viena no
ezermalā tapušo krāsu priekšrocībām esot tieši cena. Katrai krāsai nepieciešamas
līdz pat divdesmit dažādas sastāvdaļas.
Tomēr par
pašu galveno V. Lukošjus uzskata ražojuma kvalitāti un to, ka ražotājs
pats ir krāsu pārdevējs, pazīst tās visos sīkumos un var smalki par to īpašībām
un lietošanu izstāstīt pircējam. Galvenokārt pašu ražotās krāsas savos
būvobjektos izmanto pats uzņēmums "Kurzemes krāsas", bet pircēji ir
arī vietējās Liepājas būvfirmas. Ja pircējam vajag, var iegādāties arī mazos
daudzumos.
"Katrā
pilsētā, kurā esam strādājuši, ir vajadzīgas krāsas ar atšķirīgām īpašībām,"
stāsta V. Lukošjus. "Piemēram, mums pie jūras ir sāļais gaiss – un
šeit krāsas uzvedas pavisam citādi nekā Rīgā. Mēs tam sekojam līdzi. Te tiešām
krāsas dabū trūkties. Ja krāsa noturas Liepājā,
tad noturēsies jebkurā pilsētā. Mūsdienās tikai diemžēl būvnieki nelabprāt
vēlas krāsot tā, kā tas ir patiešām jādara, jāievēro tehnoloģija."
Tomēr šī
ziema arī "Kurzemes krāsām" ir tik klusa "kā vēl nekad",
lai gan ziema nekad nav aktīvākā krāsošanas sezona, atzīst menedžeris. Kad
termometrs noslīdējis līdz mīnus 20, ražotnē aizsalis ūdensvads – taču ražošanu
šī ķibele pašlaik nav traucējusi, jo mucās jau ir sagatavotas gatavās
produkcijas rezerves. Tikmēr firmas ķīmiķis izstrādā jaunas formulas krāsām uz
lineļļas bāzes, jo pēc tādām radies pieprasījums. "Cerams, ka vasarā
varēsim startēt šajā lauciņā," teic V. Lukošjus.