Pasīvās mājas dod iespēju ietaupīt līdz pat 90% siltumenerģijas. Latvijā ir uzbūvēta viena pasīvā privātmāja Ģipkā, un tas pierāda, ka mūsu būvniecības kvalitāte ir pietiekami augstā līmenī, lai būvētu pasīvās mājas, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja pirmās pasīvās mājas autors, arhitektu biroja «Krauklis, Grende» arhitekts Ervins Krauklis.

Viņš uzskata, ka patlaban ir īstais laiks mainīt domāšanas virzienu būvniecībā un pievērsties šādu ēku būvēšanai. Turklāt apstākļi tam ir labvēlīgi, jo vēl šoruden Vides ministrija gatavojas izsludināt zema enerģijas patēriņa ēku renovācijas un būvniecības pilotprojektu konkursu, kuru finansēs Klimata pārmaiņu finanšu instruments.

«Šis konkurss Latvijai var būt liels sasniegums, jo aptuveni divu gadu laikā Latvijā varētu tikt uzbūvētas vai rekonstruētas līdz pat 30 pasīvās un zema enerģijas patēriņa ēkas, turklāt, sākot no privātmājām un beidzot ar biroju ēkām un sabiedriskiem objektiem,» sacīja Krauklis.

Pasīvo māju kustības ideja ir ar ļoti vienkāršiem tehniskiem līdzekļiem panākt ļoti augstu energoefektivitāti un lietotājam draudzīgu vidi, skaidroja Krauklis. Pagājušā gadsimta 80.gados daži zinātnieki gandrīz vienlaicīgi izteica pieņēmumu, ka ir iespējama tāda ēka, kuru iespējams apsildīt tikai ar ventilācijas sistēmas no ārpuses piegādāto gaisu, to nedaudz piesildot. Nepieciešamais gaisa apjoms tika rēķināts, ņemot vērā gaisa siltumietilpību, kā arī to, ka gaisu nedrīkst sildīt vairāk par 52 grādiem. Gaisu nepieciešams piegādāt tikai tādā apjomā, lai ēkā būtu dzīvošanai komfortabli apstākļi. Dzīvojamās ēkās tie ir apmēram 30 kubikmetri gaisa stundā vienam cilvēkam, skolās ap 20, sporta zālēs un ražošanas ēkās - līdz 60.

Otrs pasīvās mājas priekšnoteikums ir caur logiem pienākošās saules enerģijas izmantošana. «Caur parastiem logiem enerģija vairāk tiek zaudēta, nevis iegūta, savukārt pasīvajai ēkai pielieto tādu stiklojumu, kas nodrošina lielāku enerģijas ieguvumu, nevis zaudējumu. Parasti izmanto trīskārši stiklotus logus, paketes ir pildītas ar argonu, stikls pārklāts ar selektīvo pārklājumu, kas enerģiju laiž iekšā mājā, bet nodrošina, ka tā neizplūst uz ārpusi. Līdz ar to var panākt, ka pietiekami stiklota ēkas fasāde, kas vērsta uz dienvidiem, vairāk enerģijas iegūs, nekā zaudēs,» sacīja Krauklis.

1991.gadā tika uzbūvēta pasaulē pirmā pasīvā ēka Darmštatē, Vācijā. Tā ir četru sekciju rindu māja. Nākamgad šai ēkai jau būs 20 gadi, un tā laikam ir visvairāk pētītā ēka pasaulē. Līdz šim nekādas problēmas šajā ēkā nav radušās, arī tās lietotāju atsauksmes ir ļoti labas, skaidroja arhitekts. Patlaban visā pasaulē jau ir uzbūvēts vairāk par 20 000 pasīvo ēku, visvairāk to ir uzbūvēts Austrijā.

Latvijā ir uzbūvēta viena pasīvā māja - privātmāja Ģipkā. «Protams, ka tās būvniecības gaitā izpaudās pieredzes un zināšanu trūkums, līdz ar to tajā nav sasniegts ideālais enerģijas patēriņa rezultāts. Šajā ēkā siltumenerģijas patēriņš ir 26-27 kilovatstundas uz kvadrātmetru. Šī ēka pilnībā atbilstu pasīvās ēkas kritērijiem, ja tiktu pilnībā orientēta pret dienvidiem, ja būtu nedaudz palielināti dienvidu fasādes logi. Bija vesela rinda apsvērumu, kāpēc šī māja jau no sākuma netika projektēta kā pilnībā pasīvā ēka. Kopumā šī ēka bija laba skola un pierādīja, ka Latvijas būvniecības kvalitāte ir pietiekama, lai varētu uzbūvēt pasīvo ēku. Līdz tam valdīja uzskats, ka Latvijā tas nav iespējams,» skaidroja Krauklis.

Arhitekts skaidroja, ka pasīvās mājas kritērijs ir īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkurei - gadā uz kvadrātmetru tas ir 15 kilovatstundas. Labi uzbūvētai standarta mājai īpatnējais siltumenerģijas patēriņš gadā uz kvadrātmetru būs no 80 līdz 120 kilovatstundām atkarībā no ēkas lieluma un celtniecības kvalitātes. Standarta privātmājai šis patēriņš zemāks par 100 kilovatstundām pamatā nav iespējams.

«Latvijā esošajam dzīvojamajam fondam īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā uz kvadrātmetru ir 150-250 kilovatstundas. Pieskaitot pārējo siltumenerģijas patēriņu, šis rādītājs palielinās līdz 200-300 kilovatstundām gadā uz kvadrātmetru. Latvijā uzbūvētai pasīvajai ēkai kopējais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš gadā uz kvadrātmetru varētu būt līdz 50 kilovatstundām. Šie skaitļi parāda, ka pasīvā māja dod 85%-90% siltumenerģijas ietaupījumu. Tas nozīmē, ka pasīvajai ēkai Latvijā par kvadrātmetra apkuri gadā vienmēr būs jātērē mazāk par vienu latu, bet esošajās ēkās aptuveni lats vai vairāk par kvadrātmetru tiek maksāts mēnesī,» uzsvēra Krauklis.

Arhitekts piebilda, ka apkures slodzei pasīvajā mājā nav jābūt lielākai par 10 vatiem uz kvadrātmetru. Standarta dzīvojamajai ēkai Latvijā apkures slodze ir aptuveni 75-90 vati uz kvadrātmetru. «Latvijā un citās aukstā klimata valstīs nelielām ēkām nav iespējams apkures slodzi samazināt līdz šiem 10 vatiem uz kvadrātmetru. Latvijā pasīvajās mājās apkures slodze ziemā būs aptuveni 14-18 vati uz kvadrātmetru, tas nozīmē, ka pilnībā apkuri veikt ar ventilācijas sistēmas piegādāto gaisu nav iespējams. Tomēr šis apkures slodzes palielinājums ir niecīgs, 20 kvadrātmetru istabai papildus nepieciešami 80-160 vati. Tas ir nedaudz vairāk nekā viena elektriskā kvēlspuldze, tātad pietiks ar pavisam niecīgu sildelementu. Nelielās pasīvās ēkas Latvijā nebūs iespējams apkurināt tikai ar gaisu, bet lielajās daudzdzīvokļu ēkās tas būs iespējams,» informēja Krauklis.

Pasīvā ēka patērē tik maz siltumenerģijas, ka ievērojamu daļu apsildes nodrošina tās iekšējie siltuma avoti. «Katrs cilvēks, kas uzturas ēkā un veic tajā kādas darbības, ir siltuma avots. Cilvēka izstarotā siltuma enerģija ir no 80 līdz 120 vatiem atkarībā no viņa «izmēriem» un aktivitātes. Cilvēki gatavo ēst, skatās televizoru, klausās mūziku, mazgā veļu. Līdz ar to, pēc Vācijas standartiem, viens cilvēks ar savām darbībām ēkā nodrošina apkures jaudu 2,1 vats uz kvadrātmetru. Ņemot vērā to, ka Latvijā dzīvojamā platība uz vienu cilvēku ir krietni mazāka, katrs ēkas iemītnieks var nodrošināt līdz pat divas reizes lielāku apkures jaudu. Iekļaujot aprēķinos visus šos siltumenerģijas avotus, kļūst skaidrs, ka apkure ar ventilācijas sistēmas gaisu ir reāla,» skaidroja Krauklis.

Pasīvās mājas vienkāršība slēpjas tajā, ka nav nepieciešama nekāda cita apkures sistēma, izņemot ventilācijas iekārtu, kas tāpat ir nepieciešama jebkurā mājā. «Nav nepieciešami radiatori, nav nepieciešamas siltās grīdas. Protams, mūsu klimatā kaut kāds siltuma avots būs nepieciešams, bet tas ir niecīgs un vāji noslogots. Līdz ar to pasīvās mājas iemītniekam vairs nav jāuztraucas par energoresursu cenām. To patēriņš pasīvajā mājā ir tik niecīgs, ka gāzes cena var kaut vai divkāršoties, iemītnieku tas neietekmēs, jo par energoresursiem jāmaksā sīknauda,» uzsvēra Krauklis.

Avots: Apollo.lv / LETA / 9. oktobris (2010)