Ar nodokļu celšanu netiks atbalstīta ne rūpniecība, ne piesaistīti investori

Valdība (-as) nepārtraukti spriež un sola atbalstīt rūpniecību Latvijā, taču tajā pat laikā ar savu rīcību, lēmumiem vai vilcināšanos to pilnībā bremzē. Piemēram - kādēļ objekti, kuros ir darbojas rūpniecības uzņēmumi, jau ilgus gadus nav noteikti par prioritāriem un tiem jau valstiskā līmenī netiek piešķirti nodokļu atvieglojumi? Tā vietā šobrīd tiek diskutēts par iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) palielināšanu - no 2010.gada to palielinot no 1% līdz 1,5%. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tas viennozīmīgi negatīvi ietekmēs visus rūpnieciskos objektus, ražojošos uzņēmumus Latvijā. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šādas izmaiņas nozīmēs, ka NĪN maksātāji valsts radīto nodokļu sloga pieaugumu nesīs uz saviem pleciem, jo šobrīd nevar būt pat runa par cenas palielināšanu un konkurētspējas zaudēšanu.

Turklāt nepievilcīga nodokļu politika noteikti nav ārvalstu investorus piesaistošs vai saglabājošs faktors, un jau šobrīd spēcīgi iezīmējas tendence, kad ražotnes tiek pārceltas uz citām Austrumeiropas valstīm. Tā vietā patlaban tiek spriests par uzturēšanās atļaujas saņemšanas noteikumu turīgiem investoriem atvieglošanu - nevis reālu esošo investoru saglabāšanu.

Jebkādas NĪN atlaides - pašvaldību ziņā?

Nav jau runa vien par NĪN paaugstināšanu, bet gan par metodēm. Ja izmaiņas attiecībā uz NĪN tiks pieņemtas, valdība kārtējo reizi veiksmīgi izvairīsies no atbildības, nosakot, ka nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem pašvaldības var piešķirt pēc saviem ieskatiem - likums paredz pašvaldībām atvieglojumu piešķiršanas tiesības NĪN maksātājiem, jo ieņēmumi no šā nodokļa pilnībā tiek ieskaitīti tās republikas pilsētas vai novada pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.

Šā brīža apstākļos, kad pašvaldībām ir samazināts budžets, maz ticams, ka tās to labprātīgi darīs. Daudz efektīvāks būtu risinājums, ja valdība definētu noteiktus kritērijus, piemēram, ražošanas apmēri, eksporta potenciāls, ieguldījums tautsaimniecības attīstībā u.c., uz kuriem balstoties pašvaldībai būtu jāpiešķir NĪN atlaides. NĪN samazināšana varētu sekmēt pievilcīgākas nodokļu politikas veidošanos valstī, kas šobrīd ir ļoti svarīga rūpniecības attīstīšanai un ārvalstu investoru intereses par Latviju saglabāšanai, lai ražotnes nepārceltu uz citām Austrumeiropas valstīm.

NĪN industriālajiem parkiem

Pēc «NP Properties» aprēķina, paaugstinot NĪN no 1% uz 1,5%, kompānijas industriālajiem parkiem maksājums pieaugs vidēji par 8%, neskatoties uz kadastra vērtības samazināšanos par, piemēram, 30%. Jau šobrīd NĪN zemei un ēkām veido 20% no visām saimnieciskajām «NP Properties» izmaksām. Tas nozīmē, ka, palielinoties nodoklim, nekustamā īpašuma attīstīšanas un uzturēšanas izmaksas pieaugs ļoti būtiski.

«NP Properties» ir lielākais industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs Latvijā, un uz doto brīdi kopējā kompānijas industriālo parku platība ir 150 hektāri, savukārt iznomājamo ražošanas, noliktavu un biroju telpu platība ir 490 000 kvadrātmetri. Tāpat jāmin, ka šobrīd «NP Properties» industriālajos parkos atrodas aptuveni 130 uzņēmumu, no kuriem apmēram 75% uzņēmumu pārstāv tieši ražošanas nozari.

Elita Moiseja, SIA «NP Properties» valdes priekšsēdētāja

Avots: zz.lv / 02.10.2009.