Pagājušajā
gadā par 7,7% palielinājies minerālmēslu izlietojums vienam graudaugu hektāram,
liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Minerālmēslu izlietojums pieaudzis no 117 kilogramiem
2010.gadā līdz 126 kilogramiem uz vienu hektāru 2011.gadā.
Kā norādīts ziņojumā, pieaugumu ietekmēja graudu vidējo iepirkuma cenu kāpums
par 27% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Arī kopējais minerālmēslojuma izlietojums lauksaimniecības kultūrām ir
pieaudzis.
Pagājušajā gadā, pārrēķinot 100% augu barības elementos, lauksaimniecības
kultūru sējumiem izlietots 98 100 tonnu minerālmēslu jeb par 6,3% vairāk nekā
2010.gadā.
Vienam sējumu hektāram izlietoti 90 kilogramu minerālmēslu jeb par 7,5% vairāk
nekā 2010.gadā.
Ar minerālmēsliem mēsloto platību īpatsvars kopējā lauksaimniecības kultūru
sējumu platībā pieaudzis no 55% 2010.gadā līdz 58% 2011.gadā.
Tāpat turpina palielināties arī slāpekļa izlietojums vienam sējumu hektāram -
no 53 kilogramiem 2010.gadā līdz 55 kilogramiem 2011.gadā. Savukārt fosfora
patēriņš pieaudzis no14 kilogramiem līdz 16 kilogramiem, bet kālija - no 16
kilogramiem līdz 19 kilogramiem uz vienu hektāru.
Joprojām vairāk tiek izmantoti vienkāršie slāpekļa minerālmēsli, jo to cenas ir
ievērojami zemākas nekā kompleksajiem minerālmēsliem.
2011.gadā vienkāršo slāpekļa minerālmēslu īpatsvars kopējā minerālmēslu
daudzumā bija 56%. No visiem iestrādātajiem minerālmēsliem 44% bija amonija
nitrāts.
2011.gadā organiskais mēslojums iestrādāts par 183 000 tonnu jeb 4,9% mazāk
nekā 2010.gadā.
Vidēji vienā sējumu hektārā iestrādātais daudzums samazinājies no 3,4 tonnām
2010.gadā līdz 3,3 tonnām 2011.gadā jeb par 3,1%.
