PET pudeļu pārstrādes uzņēmuma SIA "PET Baltija" pāriešana jau vairākus gadus plānotajā nākamajā attīstības posmā - granulu ražošanā - būs atkarīga no tirgus attīstības, teica uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Undīne Būde.

Viņa skaidroja, ka patlaban rūpnīcā tiek mazgātas un sagrieztas pudeles mazos gabaliņos, kur nedrīkst būt nedz citu materiālu, piemēram, pudeļu korķīšu, nedz krāsu piemaisījumu. "PET Baltija" ražotās pārslas izmanto pārtikas iepakojuma ražošanai: ražo vai nu preformas, no kurām tiek izgatavotas pudeles, vai loksnes, no kurām presē trauciņus, piemēram, salātiem. No pārslām ražo arī tekstilšķiedru. Zaļo materiālu lieto medicīnas preču ražošanai, melnais tiek izmantots auto industrijā, jo automašīnas iekšējie tapsējumi ir no poliestera, stāstīja Būde.

Savukārt granulas izmanto pa taisno preformu ražošanai. "PET Baltija" var pārdot vien 1600 tonnas gatavo pārslu mēnesī, kas rūpnīcām, kuras šo materiālu pērk, veido apmēram 10% no patērētā. Lai ietu nākamajā posmā, proti, granulu ražošanā, jāzina, kur ņemt vēl 90% no piegādātājiem, norādīja uzņēmuma vadītāja. Viņa uzsvēra, ka ārkārtīgi spēcīgi konkurē Ķīna, tai izdodas atņemt Eiropai nozīmīgu daļu otrreizējo izejvielu resursu.

"Vienmēr esmu brīnījusies par principu "brīvais tirgus". Meklējam izejvielas, bet ķīnieši paņem tās otrreizēji pārstrādātas un ārkārtīgi viegli tiek pie resursa. Vai tie būtu krāsainā metāla vadi, polimēri vai kas cits. Uzskatām, ka brīvais tirgus ir labi, bet ļoti lielas pārstrādes un ražošanas jaudas Eiropā netiek izmantotas tieši šī iemesla dēļ," stāstīja Būde.

Iekārtas granulu ražošanai vēl neesot uzstādītas, taču ir izstrādāts investīciju plāns. Saskaņā ar to granulu ražošanas līnijā paredzēts ieguldīt piecus miljonus eiro (3,4 miljonus latu).

Plāna īstenošana savukārt esot atkarīga no tirgu attīstības. "Esam naftas un kokvilnas tirgos," piebilda Būde. Viņa arī skaidroja: kamēr pārslām ir ļoti augstas cenas, nav jēgas sākt ražot nākamo produktu. Kad cenas nokrīt, ir jēga ielikt vēl pārstrādē un tirgot nākamās pakāpes produktu.

Pēc viņas teiktā, iekārtas ražošana prasa sešus mēnešus.

Plānotās investīcijas ietver rūpnīcas būvi, iekārtu uzstādīšanu. Kā atzina Būde, uzņēmums sāka plānot brīdī, kad bija zemas celtniecības izmaksas, bet tagad tās sāk kāpt. Tas vienmēr ir nedaudz jāpārrēķina. Vaicāta, vai iekārtas kļūst lētākas, viņa norādīja, ka ražotāji arvien uzlabo savas iekārtas.

"PET Baltija" ir viens no holdinga "Eko Baltija" uzņēmumiem. Kopumā tajā ir 12 Latvijā strādājoši uzņēmumi, to vidū arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums "Eko Rīga", otrreizējo izejvielu apsaimniekošanas uzņēmums "Eko Reverss", polimēru pārstrādes rūpnīca "Nordic Plast" un citi.

Pudeļu pārstrādes ražotnes "Pet Baltija" ražošanas apjoms 2011.gadā bija 17 000 tonnu, bet 2012.gadā pārstrādes apjoms sasniegs 22 000 tonnu. "PET Baltija" apgrozījums 2011.gadā lēsts 12 miljonu latu apmērā, prognozēta arī peļņa, bet 2012.gadā iecerēts saglabāt 2011.gada līmeni. 2010.gadā apgrozījums bija 7,9 miljoni latu, peļņa - 1,08 miljoni latu.

2011.gada nogalē "Eko Baltija" vadība - Viesturs Tamužs, Māris Simanovičs un Būde - caur SIA "Eko SPV" nopirkuši 42% uzņēmuma daļu no islandiešu investoriem SIA "Gamar Holdings". 16% uzņēmuma daļu pieder riska kapitāla fondam "Otrais eko fonds", kura pārvaldītājs ir AS "Eko investors". Savukārt vēl 42% "Eko Baltijas" daļu pieder Lielbritānijā reģistrētajam uzņēmumam "E-SomTAX Invest LLP".

"Eko Baltija" pieder 91,03% "PET Baltija" daļu, bet Itālijas uzņēmumam "Preveiro N SLR" - 8,97%.

Avots: www.DELFI.lv | LETA | 10. janvāris 2012