|
Pirms četriem gadiem
apstiprinātās ES regulas prasības, kas aizliedz lietot piena produkta
nosaukumu, ja tā sastāvā piena tauki ir aizstāti ar citu sastāvdaļu, Latvijā
skars vien skābā krējuma izstrādājuma ražotājus un, protams, pircējus. Uz skābā
krējuma iepakojuma vārds "izstrādājums" nedrīkstēs būs kopā ar vārdu
"krējums". Latvijas Piensaimnieku centrālajā savienībā (LPCS)
informē, ka mūsu valstī siera izstrādājumus neviens piena pārstrādes uzņēmums
neražo, bet sviesta un augu tauku maisījumam ES nosaukuma prasības jau ievēro. Proti,
uz šā produkta etiķetes lasāms nosaukums "piena augu tauku
maisījums".
Zemkopības ministrijas
Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta direktora vietniece Dace Ugare
norāda – no 2012. gada 1. septembra, piemēram, skābā krējuma izstrādājumu
(skābais krējums ar pievienotiem augu taukiem), kura sastāvā ir augu izcelsmes
tauki, būs jāsauc atšķirīgi – tā, lai jaunajā nosaukumā nebūtu vārda
"krējums". "Ražotāji var vienoties par kopīgu nosaukumu visiem
produktiem vai arī pēc 2012. gada 1. septembra katrs atsevišķi šos produktus
pārdot ar savu zīmolu," teic D. Ugare.
Daudzi "Latvijas
Avīzes" lasītāji kopš mūsu laikraksta 2007. gada beigās publicētā pārmetuma
Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), ka ražotāji skābā krējuma nosaukumā
nenorāda augu tauku klātbūtni un PVD to pieļauj, sūdzas, ka uz produkta
marķējuma vārdu savienojums "skābā krējuma" ir izcelts lieliem, bet
vārds "izstrādājums" ir uzrakstīts ļoti maziem, grūti salasāmiem
burtiem. Iespējams, pēc pusotra gada situācija mainīsies. "Pārdošanā
produkti būs tie paši. Tiem būs tikai citi nosaukumi, tāpēc jau pusotru gadu
pirms izmaiņām cenšamies cilvēkus informēt," saka D. Ugare. Vēl jāpiebilst,
ka ES un Latvijas likumi un noteikumi neregulē burtu lielumu uz etiķetes. Mūsu
kaimiņvalstī Lietuvā par pircēju ērtībām gan ir padomāts – vārdam
"izstrādājums" ir jābūt uzrakstītam lieliem burtiem un ražotāji šo
nosacījumu ievēro, vakar apstiprināja kaimiņvalsts lielākā siera ražošanas
uzņēmuma "Rokiškio sūris" līdzīpašnieks Daļus Trumpa.
Lietuvieši arī esot
saskaņojuši ar ES iestādēm, ka viņi drīkst lietot vārdu savienojumu "siera
produkts". Vārdu "sviests" produktam, kur piena taukiem
pievienoti augu tauki, kaimiņvalstī nelieto, bet krējumu ar pievienotiem augu
taukiem tā arī sauc – par krējumu un augu tauku maisījumu. Tā kā Latvijā daudz
patērējam arī Lietuvas siera izstrādājumus un skābā krējuma izstrādājumus, tad
pēc nākamā gada 1. septembra veikalu plauktos varētu būt grūti orientēties. D.
Ugare gan norādīja, ka Eiropas Komisija arī Lietuvai ir aizrādījusi par
nepareizu piena produktu nosaukumu lietošanu un brīdinājusi par tiesvedības
ierosināšanas iespēju.
Ražotājiem būs papildu
izdevumi
Skābā krējuma izstrādājumu
Latvijā ražo a/s "Tukuma piens", a/s "Rīgas piena
kombināts" ("RPK"), a/s "Latgales piens" un a/s
"Rankas piens". Iespējams, ka arī vēl kāds mazāks uzņēmums.
"RPK" preses sekretāre Irēna Bērziņa norāda, ka uztraukumam par
nosaukuma maiņu neesot iemesla tāpēc, ka ir dots pietiekami ilgs sagatavošanās
laiks. Savukārt a/s "Tukuma piens" valdes loceklis Edmunds Jansons
uzskata – vispirms ir jātiekas ar PVD pārstāvjiem, jāpilnveido Ministru
kabineta noteikumi un tikai vēlāk jālemj, kā saukt saliktos piena produktus,
kuros piena vai piena tauku daļas īpatsvars ir mazāks nekā 51%. "Mums ir
priekšlikumi, kā šos produktus pārdēvēt, tomēr nosaukt konkrētus piemērus būtu
pāragri.
Kā piena pārstrādes
uzņēmums mēs priecātos, ja Latvijas valsts institūcijas vairāk atbalstītu
projektus, kuriem ir lokāla specifika, un tik viegli nepiekristu visām
centralizētajām ES prasībām. Pēc trīs gadu izglītošanas, kad tika ieviests
vārds "izstrādājums", patērētājiem beidzot bija skaidrība – kas ir
siera, krējuma vai kāda cita piena produkta izstrādājums, ar ko tie atšķiras no
citiem produktiem. Šiem produktiem ir izveidojusies arī sava atsevišķa pircēju
grupa, kas novērtē šo piena izstrādājumu noteiktās priekšrocības. Diemžēl atkal
mums jāplāno papildu izdevumi, kas būs saistīti ar iepakojuma nomaiņu,
iespējamo receptūru pārstrādi un pircēju izglītošanu," teic E. Jansons.
LPCS valdes priekšsēdētājs
Jānis Šolks norāda – diskusiju par jaunā vārda došanu "skābā krējuma
izstrādājumam" ražotāji kopā ar PVD pārstāvjiem sākšot rītdien. Cik ilgu
laiku prasīs lemšana, LPCS vadītājs paredzēt nevarēja. Viņš arī solīja mēneša
laikā iepazīties ar citu valstu pieredzi 2007. gadā apstiprinātās ES direktīvas
prasību ievērošanā.
***
Viedoklis
Varētu dēvēt par krējumeli
Valsts valodas aģentūras
(VVA) konsultāciju daļas konsultante Dite Liepa ieteikusi krējuma izstrādājumu
dēvēt par krējumeli.
Viņa uzskata – par jaunu
vārdu krējuma izstrādājumam ir jāgaida tautas priekšlikumi. "Atsaucīgākie
jau ir izdomājuši krēmeli, kas darināts no vārda "krēms" un izskaņas
"elis". Tomēr krēmelis neatbilst vārddarināšanas normām un valodnieki
nekad to neatbalstīs. Pareizi būtu krējumelis. Savukārt krējumelis manās ausīs
skan nicinoši, ko piešķir izskaņa "elis", piemēram, bērnelis,
knēvelis u. tml.," stāsta Liepa. Viņa rosina arī piensaimniekus un
pārtikas tehnologus diskutēt par piemērotāko nosaukumu krējuma izstrādājumam.
Vakar LVA no iedzīvotājiem
saņēmusi vairākus piedāvājumus, kā dēvēt krējuma izstrādājumu – krējumveidis,
līdzīgi arī sviestveidis, pienveidis, sierveidis; krēmaizdars; taupkrējums, jo
1877. gadā izdotajā pavārgrāmatā bijis minēts taupsviests – ar sviestu
sakausēti tauki; krējumāns; puskrējums; krējumvietnis.
Avots: www2.la.lv
/ 09.02.2011.
Autors: ULDIS GRAUDIŅŠ, LETA.
|
