Biedrības «Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu» vadītājs Georgs Bagātais tuvākajos gados iecerējis uzbūvēt rūpnīcu, lai mūsu valstī atjaunotu cukura nozari. Uz šo ieceri skeptiski raugās Zemkopības ministrija, jo valsts līdz pat 2015.gada rudenim apņēmusies to neražot. Turklāt par solījumu nekropļot ES cukura tirgu ievērojamas kompensācijas saņēmušas ne vien abas fabrikas, bet arī zemnieki, kuriem tās tiks maksātas vēl sešus turpmākos gadus.

Tuvāko nedēļu laikā tiks dibināta akciju sabiedrība cukura rūpnīcas izveidei, informē G.Bagātais, kurš jau esot atradis ekonomiski vispiemērotāko vietu jaunās  ražotnes būvniecībai. Tā esot pie Iecavas dzelzceļa stacijas, taču pagaidām vēl neesot panākta vienošanās ar zemes īpašniekiem. Viņš uzskata, ka valdībai jāmeklē risinājums, lai varētu atjaunot tiesisko pamatojumu cukura ražošanai Latvijā, jo mūsu iedzīvotāju cukura pašpatēriņš ir aptuveni 100 tūkstoši tonnu gadā.

Kopā ar vācu uzņēmējiem esot aprēķināts, ka jaunu rūpnīcas iekārtu izgatavošana izmaksās aptuveni 50 miljonus latu, vēl 50 miljonu nepieciešams ražotnes būvniecībai. Finanšu ministrs Einārs Repše esot solījis valsts garantiju kredītam par divām trešdaļām no nepieciešamā 100 miljonu latu kredīta, biešu audzētāji domājot ieguldīt ap 10 miljonu, bet vēl tiekot meklētas 25 miljonu latu finansēšanas iespējas. Patlaban profesore Rasma Alsiņa izstrādājot jaunās cukura rūpnīcas biznesa plāna pirmo variantu.

Nozares ministrija gan norāda, ka vismaz līdz 2015.gada rudenim cukura ražošana Latvijā nav iespējama, bet zemnieki cukurbietes nedrīkst audzēt līdz 2013.gadam, lai kāds būtu to izmantošanas mērķis. 2007.gada sākumā abas Latvijas cukurfabrikas izvēlējās trešo no teorētiskajām nākotnes iespējām, pilnībā demontējot abas rūpnīcas, lai kompensācijās saņemtu vairāk par 27 miljoniem latu.

Kā «Ziņām» skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvis Adris Bumbuls, tā kā cukura ražošana ES ir kvotēta, mūsu valsts atteicās no savas kvotas 66 505 tonnu cukura saražošanai gadā līdz pat 2015.gada 30.septembrim. Pēc tam saskaņā ar regulu saldvielas ražošana ES vairs netiks kvotēta, līdz ar to nozarē sāks valdīt brīvā tirgus principi.

«Latvija no cukura ražošanas ir neatgriezeniski atteikusies, un kvota vairs nav atgūstama,» saka A.Bumbuls, piebilstot, ka arī ap 330 biešu audzētāju apņēmušies no 2008.gada nākamos piecus gadus savās platībās neaudzēt bietes. Par to zemnieki pērn saņēma 19 miljonus latu, bet šogad un turpmāk katru gadu līdz pat kvotu sistēmas beigām atbalstā iegūst vēl 11,16 latu par katru biešu tonnu, ko iepriekš saskaņā ar līgumu piegādāja fabrikām. Tādējādi rēķināms, ka, piemēram, vācieši par izaudzētajām bietēm saņem 19,6 latu tonnā, bet mūsu zemnieki par to, ka bietes neaudzē, – vairāk nekā pusi šīs summas.

Lielākā restrukturizācijas atbalsta saņēmēja Jelgavas novadā ir SIA «Fito-AL». Pagājušajā gadā par apņemšanos pārtraukt sēt bietes tā ieguva gandrīz 750 tūkstošus latu, bet, sākot ar šo gadu, līdz pat 2016. gadam uzņēmums ik gadu tiks pie 142 tūkstošiem latu, jo savus laukus apsēs nevis ar bietēm, bet, piemēram, rapšiem un citām kultūrām.

Kā zina teikt Lauku atbalsta dienesta pārstāve Olga Ziņkovska, pēdējais 11,16 latu maksājums par katru nu jau neizaudzēto biešu tonnu zemniekiem izmaksājams līdz 2016.gada 30.jūnijam.

Taču lauksaimnieki būtu gatavi audzēt bietes, apstiprina lielākās zemnieku organizācijas biedrības «Zemnieku saeima» direktora vietas izpildītāja Maira Dzelzkalēja. Daļai kādreizējo cukurbiešu audzētāju pat esot saglabājusies tehnika.

«Zemnieki šo ideju par jaunu rūpnīcu atbalsta, esam gatavi audzēt jebko, ja tikai ir pircējs ar atbilstošu cenu un pārstrāde,» viņa saka. Nupat Vācijā viņa noskaidrojusi, ka pašlaik ES par biešu tonnu zemnieki saņem 28 eiro. Vai tas ir rentabli, mūsu lauksaimnieki vēl nav rēķinājuši, bet pieļauj, ka bietes varētu audzēt ne pārtikas rūpniecībai.

Avots: www.zz.lv / 13.11.2009.