Šogad SIA
"Erke" ilggadējā vadītāja Dace Pērkone ir devusies pensijā, un
direktora amatā stājies Druvis Andersons, kurš pirms tam bija uzņēmuma
tehniskais direktors. "Erke"
turpina ražot mēbeles pēc ārzemju klientu pasūtījuma un tikpat kā visu
produkciju eksportē.
"Erke" izgatavo priedes un bērza koka masīvās mēbeles.
Produkcijas klāsts ir plašs – mēbeļu komplekti ēdamistabai, guļamistabai,
bērnistabai, kumodes, galdi, bufetes, rakstāmgaldi, gultas, skapji utt.
"Erke" lielāko daļu savas produkcijas eksportē, ap 98 procentiem tās
ražojumu nonāk Dānijā, Norvērģijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Francijā,
Austrijā.
2008. gada
beigās un 2009. gada sākumā "Erke", tāpat kā vairums Latvijas
uzņēmumu, bija ievērojami samazinājusi ražošanas apjomus, bet pagājušā gada
nogalē izjuta, ka kokapstrādes tirgus atdzīvojas. Sāka atkal nākt pasūtījumi,
kā sprieda rūpnīcā: "Vai nu tāpēc, ka esam tiktāl pārstrukturizējuši
uzņēmumu un samazinājuši izmaksas, ka varam piedāvāt lētāku produkciju, vai arī
Eiropa tiešām sāk atkopties no krīzes un atdzīvoties." Visticamāk, tas ir
abu pušu nopelns. Rūpnīcā ieviestas jaunas, modernas tehnoloģijas, kas ļauj
samazināt roku darbu, kā arī izgatavot arvien sarežģītākas konfigurācijas
mēbeles. Bet eksporta tirgos sākusies rosība visdažādākajos rūpniecības
sektoros.
Šogad situācija
esot aptuveni tāda pati kā pērnā gada nogalē. "Sliktāk nav, bet arī
straujš kāpums nav vērojams," vērtē "Erkes" direktors Druvis
Andersons. "Mēs tik tiešām esam pilnīgi atkarīgi no ārvalstu tirgiem: kad
tur iet labāk, tad arī mums, ja sliktāk – arī mums sliktāk." Bet pašmāju
tirgū gan pieprasījums ir pilnībā nokrities, piebilst direktors. Ja kādreiz
"Erke" nelielu daļu produkcijas izplatīja arī Latvijā, tad tagad te
valda pilnīgs klusums, kas norāda uz joprojām ārkārtīgi zemo pirktspēju.
Pērn valdība lepni
prezentēja "Ekonomikas atveseļošanas plānu", pasludinot par
prioritārām vairākas tautsaimniecības nozares, kuras došot vislielāko
ieguldījumu valsts izaugsmē līdz 2015. gadam. Prioritāro nozaru skaitā
bija arī kokapstrāde un mēbeļu ražošana, kam pēc šā plāna būtu vajadzējis
saņemt lielu valdības atbalstu. Tagad gads ir pagājis, vai "Erkē" jūt
kādu atbalstu?
"Nekas nav
justs. Tas viss palicis tikai uz papīra," secina D. Andersons.
Uzņēmumiem, protams, vissvarīgākais būtu finansiālais atbalsts, jo ļoti trūkst
apgrozāmo līdzekļu, bet bankas aizdevumus nedod. Varbūt valdības garantijas
varētu ko līdzēt? Un, ja piešķirtu kādas nodokļu atlaides kā atbalstāmai
nozarei, tas jau būtu pavisam skaisti. Taču nekas no tā nav sagaidīts.
"Arī ES struktūrfondu līdzekļu saņemšanā valda pārāk liela
birokrātija," uzskata "Erkes" direktors. Tāpat kā iepriekš,
uzņēmumiem jātiek galā tikai paša spēkiem.
Autore: Sarmīte Pelcmane
Avots: "Kurzemes Vārds" / 26.07.2010
|