Kartupeļu lauki novākti, biešu vagas arī jau gandrīz tukšas, bet tūlīt, tūlīt sāksies burkānu novākšana. Tā rudens darbu sarakstu ieskicē Nīcas novada zemnieku saimniecības "Kalmes" īpašnieks Vilnis Mačiņš. Viņa saimniecībā tiek audzēti gandrīz visi Latvijā iecienītākie dārzeņi. Raža tiem laba, bet cenas zemākas.

Gandrīz 90 procentu no izaudzētā saimniecība eksportē uz Lietuvu. Latvijā paliek tikai maza daļiņa, ko piegādā vietējai skolai un bērnudārzam, mazliet pārdodot arī vietējiem tirgotājiem. Ar mazumtirdzniecību saimniecība prakstiski nenodarbojas, strādā ar lieltirgotājiem. "Bet lietuviešu vairumtirgotāji ir izpieduši mūsējos no tirgus," atklāti saka V. Mačiņš. Lai piegādātu produkciju, piemēram, Liepājas lielveikaliem, tā būtu vispirms jāved uz Rīgu.

Lietuviešiem pārdot tuvāk. Pat tad, ja uzpircēji nevar atbraukt safasētajiem dārzeņiem pakaļ, saimnieks tos pats aizved uz kaimiņzemi. Turklāt tā iespējams notirgot lielāku daudzumu. Liela daļa uz Lietuvu aizvestās produkcijas jau pēc tam nonākot arī atpakaļ. "Protams, normāli būtu te izaudzēto arī pārdot tepat, bet mēs, zemnieki, no šīs situācijas būtībā neko daudz nezaudējam," stāsta saimnieks.

Liepājas puses novados ir tikai divi lieli galda biešu audzētāji, liecina Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrs, un tie abi strādā Nīcas novadā. Taču ne "Dižķuņķi", ne "Kalmes" savu ražu nepārdod turpat Nīcas novadā strādājošajam pārstrādes uzņēmumam "O Rika". Galda bietes, kas pārtop konservējumos ar "Almas tantes" tirdzniecības zīmi, tiek iepirktas Lietuvā, apstiprināja uzņēmumā.

"Viņi jau par velti grib, bet mēs par velti negribam atdot," "Dižķuņķu" saimnieks Arnis Radomišķis ir lakonisks par to, kāpēc sadarbības nav.  

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 6. oktobra numurā.