Ar šā gada 1.
jūliju būtiski samazināsies uzņēmumu iespējas saņemt nodokļu nomaksas termiņa
pagarinājumu skaitu.
DB aptaujātie uzņēmēji ir pārsteigti un ir neapmierināti par šādu normu, kas
ierobežo nodokļu nomaksas pagarinājumu skaitu. Ja līdz šim nodokļu nomaksas
pagarinājumu uzņēmēji varēja saņemt neierobežotā skaitā, sadalot to laikā no 6
– 12 mēnešiem, tad grozījumi Likumā par nodokļiem un nodevām paredz, ka no šā
gada 1. jūlija gada laikā viens komersants uz katru nodokli varēs pieprasīt
tikai četrus termiņa pagarinājumus.
Uzņēmuma Stenders finanšu
direktors Rolands Pupkēvičs stāsta, ka krīzes epicentrā 2009. gadā šie nodokļu
nomaksas pagarinājumi bija liels atbalsts uzņēmējiem, kas ļāva pārdzīvot
lielāko apgrozījuma kritumu. Tas deva iespēju nevis nomaksāt visus nodokļus
uzreiz, bet noteiktā posmā līdz gadam varēja pagarināt to nomaksu. Stenders
izmantojis iespēju nodokļu nomaksu pagarināt līdz 6 mēnešiem.
Lai arī lielākā krīze ir
aiz muguras, šobrīd jautājums ir aktuāls tā iemesla dēļ, ka naudas plūsma ir
neregulāra un ar nodokļu pagarinājumiem iespējams pielāgot nodokļu maksājumus ienākošajai
naudas plūsmai no partneriem, stāsta Stenders finanšu direktors. Uzņēmuma darbā
vērojama izteikta sezonalitāte, un tāpēc esot neregulāra naudas plūsma. Proti,
no augusta līdz novembrim aktīvi prece tiek ražota un uzkrāta, bet realizēta
decembrī, janvārī. Taču algas ražotājiem jārēķina katru mēnesi un arī nodokļi
jāmaksā, lai gan naudu no partneriem tiek saņemta gada beigās. Tāpēc termiņa
pagarinājumi ļaujot maksājumus pielāgot ienākošajai naudas plūsmai. Arī pirmajā
pusgadā naudas plūsma ir neregulāra, jo, piemēram, kompānijas Ķīnas partneris
veido lielu apjomu un ņem pasūtījumus reizi ceturksnī, kas nozīmē, ka divus
mēnešus prece tiek ražota, bet trešajā realizēta.
«Manuprāt, tas ir mākslīgs
ierobežojums. Jau līdz šim Valsts ieņēmumu dienests izvērtē uzņēmuma iesniegto
argumentāciju, kāpēc tas ir vajadzīgs un vai tas ir pamatoti. Bet šādi tiek
ielikts pilnīgi absurds mākslīgs ierobežojums, kas tas tieši un nepatīkami mūs
skars, jo ap šo laiku sāksies sezona un nodokļu slogs sanāks dubultā – jāsamaksā
nodokļi pēc iepriekšējiem termiņu pagarinājumiem plus vēl pilnā apjomā tekošie
nodokļi. Tas nozīmē, ka no apgrozāmiem līdzekļiem jāizņem milzīgi līdzekļi, kas
mūs var ietekmēt. Tas var radīt nopietnas naudas plūsmas problēmas,» uzsver
Stenders finanšu direktors. Vairāki citi aptaujātie norāda, ka krīzes sekas
nebūt vēl nav pagātnē, turklāt nākotne arī joprojām esot stipri miglaina un
tādēļ arī Latvijai šo normu vajadzēja saglabāt, nevis būtiski sašaurināt.
Autori: Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons
Avots: db.lv
/ 2012. gada 22. marts
|