Irbins skaidro, ka psiholoģiski negatīvo nokrāsu dod valdības komunikācija par nodokļu palielināšanu dažādās sfērās, neizskaidrojot, ko iedzīvotāji un uzņēmēji iegūs no šīm izmaiņām.

«Uzņēmēji un iedzīvotāji nav vairs gatavi saprast valdības teorētiskās runas par valsts aparāta koncepcijas pārmodelēšanu, kas galvenokārt notiek tikai runās un uz papīra,» saka uzņēmuma pārstāvis.

Tāpat viņš ir pārliecināts, ka patlaban nav novērojama nekāda tirgus situācijas uzlabošanās un to nemēģina panākt arī valdība, ieviešot labvēlīgākus noteikumus uzņēmējiem, stimulējot ekonomisko attīstību, sadarbojoties ar zinātniekiem un veicot valsts pasūtījumus nozarēs, kas var aizstāt importēto preču un pakalpojumu ieplūšanu valstī.

Irbins pieļauj, ka nākamgad pieaugs vidējā līmeņa ražotāju bankrotu skaits, ko ietekmēs fakts, ka bankas vairs nevēlēsies atlikt kredītu atmaksas tiem uzņēmumiem, kas ir aizņēmušies, lai attīstītu savas ražotnes, bet pašlaik ir nonākuši finansiālās grūtībās. Nenotiek uzņēmumu īstermiņa kreditēšana, kas ļautu uzņēmumiem ar lieliem debitoru apjomiem iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus savas darbības nodrošināšanai.

Tāpat «Grandeg» pauž neizpratni par to, ka Latvijā nav izveidota shēma, kā atbalstīt vietējo energoresursu izmantošanu mājsaimniecībās un uzņēmējdarbībā.

Uzņēmums šā gada augustā esot nosūtījis vēstuli ar ierosinājumiem, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi enerģētikas nozarē, bet Ekonomikas un Finanšu ministrijas savā atbildēs norādījušas, ka nekādi pasākumi vietējo atjaunojamo energoresursu ražotājiem un lietotājiem nav nepieciešami un netiek plānoti.

«Kāpēc nepieciešams aizstāvēt un lobēt importēto kurināmo, ja uz vietas ir pieejami vietējie atjaunojamie energoresursi, kas ļauj attīstīties iekārtu ražotājiem, zemniekiem, kas audzē biomasu, uzņēmējiem, kas pārstrādā biomasu apkures granulās, kas ir daudz lētāks un izdevīgāks apkures veids iedzīvotājiem nekā ievestās akmeņogles vai gāze, nemaz nerunājot par to, ka biomasas granulas kā degviela ir dabai draudzīgāka?» jautā ražošanas uzņēmuma direktora vietnieks.

Jau ziņots, ka «Grandeg» apgrozījums pērn sasniedza 1,14 miljonus latu, kas ir par 7% vairāk nekā 2007.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 1,13 miljoni latu. «Grandeg» peļņa 2008.gadā bija 94 000 latu, kas ir par 17% mazāk nekā 2007.gadā, kad uzņēmums nopelnīja 114 000 latu.

Pērn «Grandeg» dubultojis eksporta apjomu, eksportējot produkciju par 605 000 latu, salīdzinot ar 364 000 latu 2007.gadā.

Šajā gadā uzņēmums paredzējis kāpināt apgrozījumu un prognozē, ka gadu noslēgs bez zaudējumiem.

Lielākais «Grandeg» noieta tirgus ir Krievija, trīs reizes mazāk tiek eksportēts uz Eiropas Savienību, tostarp Lietuvu, Igauniju un Skandināvijas valstīm. Nedaudz tiek eksportēts uz Baltkrieviju, kā arī tiek strādāts pie Ukrainas tirgus iekarošanas.

«Grandeg» ir dibināts 1993.gadā, tā īpašnieks un vadītājs ar 100% kapitālu ir Andris Lubiņš. Uzņēmums specializējas automātisku koksnes granulu apkures katlu iekārtu projektēšanā un ražošanā. «Grandeg» vidējais darbinieku skaits ir 49. Pērn palielināts uzņēmums pamatkapitāls no 10 000 latu uz 24 000 latu.