SIA "Rapsoil", strādājot pie vēja parka izbūves attīstības plāna Šķēdē, šās vasaras nogalē saņēmusi Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu, ka kompānijas izstrādātā projekta ietekme uz vidi nav vērtējama negatīvi, ja vien tiek veikti visi priekšnosacījumi vides sakārtošanai, ko šis uzņēmums apsolījis paveikt.

SIA "Rapsoil" apņēmies kopā ar labākajiem Latvijas un starptautiskajiem ekspertiem risināt krasta erozijas jautājumus un piedāvāt labākos risinājumus, lai šo jūras uzbrukumu sauszemei ierobežotu.

"Kur citur, ja ne Liepājā – pilsētā, kurā piedzimst vējš, vajadzētu būt pirmajiem lielākajiem vēja enerģijas projektiem," saka ekoloģijas doktors un biotehnikas pasniedzējs Latvijas Universitātē Indulis Emsis. "Interešu sadursme šajā gadījumā ir neizbēgama, tāpēc valsts definējusi noteikumus, kas jāizpilda jebkuram investoram un projektu attīstītājam." Pieredzējušais ekologs atgādina, ka divu gadu garumā notikusi izpēte un saņemts Vides biroja atzinums, ka šajā teritorijā ietekme uz vidi vērtējama pozitīvi ar vairākām piebildēm, jo jāizdara vairāki darbi. "Viens no svarīgākajiem ir jautājums par kāpām," secina I. Emsis "Jo tas ir pelēkās kāpas biotops, kas no bioloģiskā viedokļa augsti vērtētas, bet investoriem jāuzdod veikt pasākumus, lai kāpu aizsargātu. Savukārt betona pēda, uz kuras atradīsies ģenerators, aizņem samērā ļoti nelielu vietu, bet uzdevums rūpēties par visu kāpu ir lielāks, nekā mēs zaudējam no vienas betona pēdas."

"Turklāt vide iegūs pieejamību no cilvēku viedokļa," kolēģa teikto papildina SIA "Rapsoil" vides konsultants Valdis Felsbergs. "Jo teritorijā konstatēti kāpu biotopi, bet tie bez kopšanas, kā tagad, protams, aizies bojā. Investoriem būs pienākums tos kopt, tas arī būs reālais ieguvums sabiedrībai. Tāpat arī elementāra zāles pļaušana būs izmērāma vēja ģeneratoru saimnieku saistība."

Ekoloģijas doktors I. Emsis arī spriež, ka vēja parkam atrasta pareizā vieta, jo tas iecerēts ekoloģiskai industrijai atvēlētā teritorijā, kur izgāztuve vienā galā un attīrīšanas iekārtas otrā. Vēja rotori šajā parkā, viņaprāt, iekļausies labi un iedzīvotājiem nekādu kreņķu nebūs.

"Izmaiņas būs ainaviskas," piebilst V. Felsbergs. "Ģeneratorus atklātā vietā var tālu redzēt. Un taisnība, ka "Rapsoil" iecerētie ģeneratori būs arī mazliet lielāki. Bet tas nozīmē, ka to varēs tālāk redzēt, nevis dzirdēt, jo tehnoloģijas gājušas uz priekšu." Vides eksperts ir pārliecināts, ka jūras krastā liepājnieki un pilsētas viesi vienmēr dzirdēs tikai jūru.

"Bailes, kā parasti, latviešiem lielas, bet mums jāuztraucas, ka bērni pamet Latviju," saka I. Emsis. "Pamet ne jau vēja enerģijas dēļ, bet tādēļ, ka nav kur strādāt. Tāpēc šo un līdzīgus projektus nevajag nobremzēt, bet palīdzēt attīstīt videi visdraudzīgākajā veidā. Zaļā enerģija ļoti ilgi dos darbu nākotnē. Tas ir Eiropas un mūsu Latvijas ceļš."

I. Emsis atgādina arī projektā ierakstīto, ka jutīgākajās vietās ģeneratori netiks celti, un pilsētas tēvi taču var noteikt, kur tos drīkst būvēt un kur ne. Jutīgās vietas ir apdzīvotās mājas šeit 650 metru attālumā, bet tās neizjutīs ne zibšņus, ne trokšņus. "Vēsturiskās vietas – tā ir cita diskusija," saka ekoloģijas doktors, norādot uz netālu esošajām Otrā pasaules kara upuru apbedīšanas vietām. "Bet investori, manuprāt, šeit ar godu ir atkāpušies."

Viņš arī norāda, ka Latvijas valdība rīkojas divdabīgi: Eiropai apsola lielu dabiskās enerģijas pieaugumu, bet reālajā dzīvē šiem mērķiem liek šķēršļus, aizstāvot gāzes piegādātāju intereses. "Tas gan nav slikti, ka gāze pieejama, jo tā ir videi draudzīga," analizē I. Emsis "Bet mēs neiztiksim bez sava solījuma – 49 procentu saražotās zaļās enerģijas izpildes. Ja katram projektam klāsies tik grūti kā šim Liepājas projektam, tad Eiropā mums būs jārēķinās ar naudassodiem, kas jāmaksā par solījumu nepildīšanu."

"Gribētu vēlēt, lai attīstība notiek, nevis otrādi," piebilst Valdis Felsbergs. "Jo elektroenerģija tā vai citādi jāražo, un vēja ģeneratori nav smukumam. Var ražot ar kodolresursiem, bet atceramies, kā izgāja Japānai. Tāpēc no drošības viedokļa zaļā enerģija ir progress, un nav tik bīstami, ja kaut kas noiet greizi."

Avots: liepajniekiem.lv / 24.08.2011