Latvijas Nokia jeb iespējamais veiksmes stāsts uzņēmējdarbībā un ekonomikā ir sapropelis, uzskata no Latvijas ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks.

Politiķis norāda, ka Latvijas ezeros apstiprinātie sapropeļa krājumi ir 2,5 miljardus latu vērti, neņemot vērā krājumus mazākos ezeros, informēja deputāta birojā.

Rubiks ir apņēmies palīdzēt Latvijas ražotājiem, nosūtot priekšlikumu Zemkopības ministrijai par darba grupas izveidošanu nozares attīstībai, kā arī iniciējot Eiropas Parlamentā speciāla dokumenta izstrādi, kurš reglamentē sapropeļa un tā produkcijas izmantošanu «zaļās lauksaimniecības» attīstībai.

«Tas vispirms ir Latvijas interesēs, jo Latvija nevar sacensties ar lielajām Eiropas valstīm tradicionālajā lauksaimniecībā. Par mūsu zirdziņu var kļūt tieši ekoloģiski tīras produkcijas ražošana, izmantojot organisko mēslojumu,» pārliecināts Rubiks.

Viņš min, ka jau vairākus gadus Latvijas valdību pārstāvji, kuri regulāri nomaina viens otru, izlūdzoties Eiropas Savienības (ES) subsīdijas un finansējumu, savu politiku izskaidro valsts iedzīvotājiem un ES kā nākamo ražotņu atbalsta nepieciešamību. Vienlaikus Latvijā jau daudzus gadus uzņēmēju entuziastu grupa mēģinot «izsist» produkcijas, kura radot sajūsmu potenciālo patērētāju un pircēju vidū visā pasaulē, bet ne Latvijas varas gaiteņos.

«Sapropelis ir daudzu gadu dūņu un citu organisko vielu nogulumi ezeros. To uzskata par ļoti vērtīgu organisko mēslojumu Eiropā. Uz sapropeļa pamata Latvijas uzņēmumi ir izstrādājuši īstus inovatīvus produktus, kuru neatkarīgie izmēģinājumi ir veikti daudzās pasaules valstīs, lauksaimniecības vajadzībām. Izņemot Latviju. Te Latvijas izgudrotāji nevar atrast sapratni no Latvijas ierēdņu puses. Iemesls - Eiropas direktīvās sapropelis nav minēts kā mēslojums. Tātad tas nevar būt. Tas, ka visiem pazīstamā kūdra arī nav minēta ES direktīvās, nevienu neuztrauc,» saka Rubiks.

Viņš uzsver, ka «mēs daudz runājam par to, ka mums jāattīsta pašu ražošana, Latvijas Nokia, bet tā nenokritīs no gaisa. Nepieciešamas konkrētas darbības. Vajadzīgi līdzekļi ražošanas attīstībai».

Biznesa žurnāls LD jau ziņoja, ka atbilstoši apstrādātu sapropeli ir iespējams izmantot gan celtniecībā, gan kā mēslojumu, lopbarības piedevu un kosmētisku vai ārstniecisku līdzekli.

Latvijā ir 3870 ezeri ar kopējo platību vairāk par 1000 km2, kas savukārt ir vairāk par 1,5% no visas valsts teritorijas. Tomēr tikai retais zina, kāda milzīga bagātība slēpjas to dzīlēs. Tas ir sapropelis, kura kopējie krājumi ezeros tiek rēķināti līdz 800 miljoniem kubikmetru, bet purvos, kuri pirms tam bijuši ezeri, zem kūdras slāņa vēl ap pusotra miljona.

Sapropelis ir plaši izplatīts visā pasaulē, tomēr visintensīvāk tas veidojies un uzkrājies Āzijas un Eiropas mērenajā joslā – Krievijā, Skandināvijā, Polijā, Vācijā, Francijā, Baltijas valstīs, Baltkrievijā un Ukrainā. Arī Amerikā Lielo ezeru reģionā – ASV un Kanādas teritorijā.

Avots: db.lv / LETA / 2012. gada 19. marts