Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti 2.maijā
pieņēma lēmumu virzīt Darba likuma grozījumus uz Saeimas 2.lasījumu, iekļaujot
normu, ka darba sludinājumā būs iespējams norādīt konkrētas svešvalodas prasmi,
ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka šie
grozījumi un Tieslietu ministrijas joprojām uzturētie grozījumi, kas aizliedz
darba devējam pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmes, ierakstot tās darba
līgumā, ja esošajā situācijā šī valoda vai valodas netiek izmantotas, pildot
esošos darba pienākumus, ir nevajadzīgi un vērsti pret uzņēmējdarbības vidi un
jaunu darba vietu veidošanos.
Aizsākoties diskusijai par valodas jautājumiem publiskajā telpā, tika
secināts, ka pastāv valsts un pašvaldību iestādes, kurās nav pietiekami augsts
latviešu valodas zināšanu līmenis, pamatojoties uz darba „specifiku".
Tāpat tika secināts, ka dažās pozīcijās tiek pieprasītas, piemēram, angļu
valodas zināšanas publiskā sektora darbiniekiem, neizvērtējot tās lietojuma
intensitāti, kas radīja neizpratni par vajadzību formulēt šādas prasības
potenciālajam kandidātam.
Privātā sektora darba devēji nekad bez pamata nepieprasīs zināšanas, kuras
nav nepieciešamas uzticētā darba veikšanai, jo kvalificētiem darbiniekiem ir
atbilstoši jāmaksā. Tajā pašā laikā motivācija pieņemt darbā darbiniekus ar
augstāku kvalifikāciju, domājot par organizācijas nākotni, ir normāla
personālvadības prakse gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kas dod plašākas
iespējas gan organizācijai kļūt kompetentākai, gan darbiniekam veidot savu
karjeru izvēlētajā joma.
Kā norāda LDDK darba tiesību eksperts Andris Alksnis, praksē ir
novēroti gadījumi, kad darba devējs nosaka neadekvātas prasības
darbiniekiem, bet tie ir izņēmumi, kas nevar kalpot par iemeslu ierobežot visu
darba devēju tiesības, tai skaitā publiskā sektora, kā darba devēja, tiesības,
izvēlēties kvalificētākus darbiniekus, kas strādā organizācijas
izaugsmei.
LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Privātais bizness atrodas dinamiskās
pārmaiņās ik dienu un tā konkurētspēju nosaka kvalificēts cilvēkkapitāls un tā
potenciāls. Ja valsts rada ierobežojumus izvēlēties no darbinieku vidus
kvalificētākos speciālistus, tad nav skaidrs, kā valsts gatavojas veidot
konkurētspējīgu un izaugsmi atbalstošu uzņēmējdarbības vidi. Tā vietā, lai
sakārtotu personāla vadības jautājumus publiskajā sektorā, tiek uzlikti šķēršļi
biznesam, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos."
LDDK aicina deputātus Saeimas 2.lasījumā neatbalstīt komisijas virzītos un
Tieslietu ministrijas uzturētos grozījumus darba likumā un balsot par
labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu, nevis jaunu šķēršļu radīšanu.
Avots: ziemellatvija.lv / Agnese Alksne / 07.05.2012
|