Šodien
Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) skata administratīvo pārkāpumu lietu,
kas jau vairākas nedēļas saista sabiedrības uzmanību.
Pēc daudzu gadu klusēšanas,
pamatojoties uz cilvēku sūdzībām par kvalitāti un citu uzņēmumu (varētu teikt –
konkurentu) iebildēm par likuma normu neievērošanu, valstī pazīstamos dārzeņu
sēklu un stādu audzētājus Elgu un Aldi Bražūnus šodien sodīs Valsts augu
aizsardzības dienests. Sodīs noteikti tāpēc, ka pērn janvārī brīdināja, tomēr
saimnieki gandrīz nevienu ieteikumu vērā neņēma.
Trīs
pārkāpumi
Bražūni ar tomātu sēklu un
stādu audzēšanu un pārdošanu nodarbojas jau 33 gadus. Tas ir viņu bizness, lai
gan nevienā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzē informāciju par šo
uzņēmējdarbību un viņu pat uzziņu katalogā iekļauto dārzniecību ar uzmanību
piesaistošo nosaukumu "Neslinko" neatradīsim. A. Bražūns skaidro, ka
viņam piederošā zeme ir sadalīta un ar patapinājuma līgumiem iznomāta ģimenes
locekļiem. Savukārt likums ikvienai fiziskajai personai atļauj gūt Ls 2000
lielus ienākumus gadā no lauksaimnieciskās darbības un nereģistrēties VID.
Formāli nodokļu nemaksāšanas pārkāpuma nav.
Nekur nereģistrētā
dārzniecība "Neslinko" rīko izbraukuma mācības, seminārus visā
Latvijā, kuru laikā notiek sēklu pārdošana. Pēc pērn saņemtā VAAD aizrādījuma,
ka nereģistrētas sēklas pārdot nedrīkst, Bražūni tās daudziem simtiem,
iespējams, pat tūkstošiem cilvēku atdeva pret ziedojumiem. VAAD Sēklu šķirņu
uzraudzības departamenta direktora vietniece Liena Jaunzeme ironiski teic –
ziedojumu pieņemšana esot ļoti interesanta – no ziedotā lata par sēklas paciņu
"ziedotājs" desmit santīmus saņemot atpakaļ.
Bražūni seminārus rīko
daudz – februārī vien, spriežot pēc ieraksta dārzniecības "Neslinko"
mājas vietnē, to būs 12. Vienā no šā gada janvārī notikušajiem semināriem Rīgā divi VAAD inspektori
konstatēja šādus trīs pārkāpumus. Pirmais – nepārbaudītu sēklu tirdzniecība.
Sēklas drīkstot tirgot
tikai tad, ja to kvalitāte (tīrība, dīgtspēja, šķirnes tīrība un identitāte,
sēklu veselīgums) ir noteikta un atbilst normatīvo aktu prasībām. Otrais –
sēklu saiņojuma marķējuma neatbilstība normatīvo aktu prasībām. Trešais –
nereģistrētu šķirņu tirdzniecība.
Atbilstoši esošajai
likumdošanai pārdot drīkst tikai tās šķirnes, kas reģistrētas Eiropas
Savienības kopējā katalogā.
Vienkārši sakot, VAAD secināja,
ka pārdod nekur nereģistrētas tomātu sēklas. Jāuzsver, ka saimnieki pircējiem
("ziedotājiem") pirms pirkuma vai "ziedojuma" veikšanas
patlaban aicina parakstīties par to, ka pārdodamās sēklas nav reģistrētas,
sertificētas un oficiāli pārbaudītas. Iespējams, parakstīšanās notiek ne
vienmēr (tie, kas sēklas pirka agrāk, norāda, ka neviens parakstu neesot
prasījis), tomēr mūsu tikšanās reizē šonedēļ Bražūni "LA"
žurnālistiem rādīja vairāk nekā pusotra simta parakstu.
A. Bražūns šonedēļ atzina –
saistībā ar VAAD uzbrukumu, vajadzētu paplašināt darbību un reģistrēties VID kā
nodokļu maksātājiem. Savukārt VAAD norādītos pārkāpumus Bražūni neatzīst,
uzsverot, ka viņi ir kolekcionāri – pastāvīgi apritē atrodas aptuveni 200
šķirņu, vēl tikpat daudz tiekot saglabātas, tostarp arī Latvijas tautas
šķirnes, un neviens likums neregulējot darbošanos ar sēklām, kas atrodas
kolekcijās. "Kas nav aizliegts, tas ir atļauts. Tiesa attaisnoja Valdi
Zatleru – viņš par pateicībām cilvēkiem dāvināja veselību, mēs – šķirnes
sēklas," tā A. Bražūns.
Viņš uzsver, ka aizsargā no iznīkšanas
daudzas šķirnes, kas citādi Latvijā būtu izzudušas. Reģistrācija katalogā
iznāktu pārāk dārga tāpēc, ka izdevumi vienas šķirnes iekļaušanai katalogā esot
Ls 400 – 500 lieli. Turklāt Bražūni sēklas pārdodot vien tieši mazdārziņu
īpašniekiem, kas tās izmanto savām vajadzībām, nevis komercdarbībai.
"Latvijas likumos ir runa par komerciālajām šķirnēm un vienlaikus nav
pateikts, kuras tās ir. Mūsu piedāvātās šķirnes nav komercšķirnes," tā A.
Bražūns.
"Ziedotāju" un
kolēģu attieksme neviennozīmīga
Aldis Rudzītis Valmierā Bražūniem
teic paldies par ieguldījumu dārzeņkopībā. Egita Mailīte uzsver – viņa noteikti arī
turpmāk sēklas pirkšot no Bražūniem. Vēl vairāki cilvēki e-pasta vēstulēs pauž
atbalstu Bražūnu ģimenei, tomēr ir arī pavisam pretēji viedokļi. Ilze Smiltenē,
tomātu audzētāja ar 30 gadu stāžu, pa pastu pasūtījusi Bražūniem sēklas Ls 12 –
15 vērtībā trīs gadus. "Trešajā gadā neuzdīga neviena sēkla. Gāju uz tirgu
un vismaz dubultā maksāju par stādiem. Kad sāku interesēties pie pārdevējiem,
mani iztaisīja par muļķi – lai es pierādot, ka tās ir viņu audzētās sēklas.
Jutu ņirdzīgu attieksmi. Arī manai paziņai Smiltenē togad šīs sēklas dīga
slikti. Vēl bija nepatīkami, ka agrāk tomāti pāris dienas pēc novākšanas kļuva mīksti,
izskatījās, ka šķirnes nav piemērotas Latvijas apstākļiem, tāpēc no tālākas
sadarbības atteicos," stāsta smilteniete.
"Tās ir absolūtas
muļķības, ka Latvijā iznīkst dārzeņu šķirnes. Tieši otrādi – mūsu darbība ir
vērsta uz to, lai šķirņu klāsts kļūtu aizvien plašāks," tā Pūres Dārzkopības
un izmēģinājumu stacijas vadošā pētniece Līga Lepse. Viņa teic, ka dažreiz ļoti
iesmeldzas sirds par to, ka likumi vienādi nav jāizpilda visiem.
"Jautājums ir par morāli ētiskām lietām, par likumu ievērošanu un
sirdsapziņu. Mēs ik gadu savas sēklas pārbaudām, kā noteikts likumā. Jā, mēs
nepelnām, bet patiešām ieguldām savu darbu Latvijas šķirņu saglabāšanā. Bražūni
izmanto skaļus lozungus, tomēr faktiski nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Patlaban
viņi ļoti daudz pārdod latviski pārdēvētas jaunas Krievijā izveidotas šķirnes,
kas ir pavisam jocīgi," tā L. Lepse.
Latvijas Sēklu
audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Māris Grīnvalds teic – visu cieņu
Bražūniem, viņi čakli darbojas, tomēr likuma prasības visiem ir vienas un tās
pašas. "Mēs jau Latvijā esam ieveduši ļoti daudzas slimības tāpēc, ka
sēklas un stādus pietiekami nepārbaudīja," piebilst pieredzējušais
agronoms.
Iespējams, mainīs
likumu
VAAD darbinieki pārmet
Bražūniem, ka viņi pat nav mēģinājuši meklēt risinājumus situācijai, kas
patlaban izveidojusies. "Viņi aizvien nesaprot, ka no Krievijas ievestas
sēklas arī tad, ja tās Latvijā pavairo un pārdod, ir Krievijas sēklas. Kādam
pieder autortiesības, par to ir jāmaksā," tā VAAD galvenais inspektors
Raivis Grosbārdis. VAAD arī saskaitīts, ka no 200 šķirnēm, kas no
"Neslinko" nonāk apritē, vien divas – 'Cēsu agrais' un 'Gaujmalietis'
– varētu uzskatīt par saglabājamām. No "Neslinko" piedāvājuma ļoti
daudz ir jauno Krievijas šķirņu, kuru nosaukumi tiek latviskoti, un tas neesot pareizi.
Dienestā arī teic, ka sēklu reģistrācija katalogā maksā krietni lētāk, nekā
norāda Bražūni, – tie esot aptuveni Ls 200 – 300.
VAAD darbinieki teic, ka patlaban sākta dienesta demagoģiska nomelnošanas
kampaņa, viņi vēloties vien atrisināt radušos samezglojumu. Dienests
nevēršoties pret sēklu kolekciju veidošanu un apmaiņu ar sēklām starp
kolekcionāriem, bet gan pret tirdzniecību ar nereģistrētām sēklām.
Uz jautājumu, kā tiek
risināta situācija tirgos, kur arī pārdod, visticamāk, nepārbaudītas sēklas, R.
Grosbārdis teic, ka tiek rīkotas pārbaudes. Pērn sodīti divi pārdevēji, tomēr
vissvarīgākais neesot sods (tas attiecas arī uz Bražūniem), bet gan pašas
pārbaudes. VAAD darbinieki uzsver – "Neslinko" dārzniecība ir
lieliski apguvusi savu produktu reklāmas mākslu, viņi varētu to izmantot,
piemēram, jau reģistrētu sēklu pārdošanā.
Panākta vienošanās par Zemkopības ministrijas, VAAD un pašu saimnieku
kopējas diskusijas rīkošanu ar mērķi izkļūt no izveidotā strupceļa.
Uzziņa
VAAD 28. janvārī konstatēja, ka, pārdodot nekur nereģistrētas
tomātu sēklas:
1) ir pārkāptas
Sēklu un šķirņu aprites likuma 13.1. panta un 2010. gada 29. jūnija Ministru
kabineta noteikumu nr. 592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības
noteikumi" 102. punkta prasības,
2) izdarīts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 103.5. panta pirmās daļas
administratīvais pārkāpums, par ko sastādīts protokols 1. februārī.
Par šo pārkāpumu pirmajā reizē
var piemērot Ls 5 līdz 150 lielu sodu. Nākamajā pārkāpuma reizē soda nauda jau
sasniedz Ls 500.
Viedoklis
Mārīte Gailīte, biedrības
"Latvijas dārznieks" eksperte: "Bražūniem vajadzētu piemēroties jaunajiem
saimniekošanas apstākļiem. Kad ražo mazu daudzumu sēklu, neviens neuztraucas, patlaban situācija ir
cita. Pērn, kad gatavojām Ministru kabineta noteikumus, īpaši centāmies ievērot
nosacījumu neiznīcināt šo cilvēku biznesu. No otras puses – sēklkopība ir
nopietna nodarbe, ir iespējams valstī ievazāt infekcijas slimības. Bražūniem ir
jāvienojas ar VAAD un jāreģistrējas kā sēklu audzētājiem. Kaut vai tāpēc, ka
viņi nepārzina infekcijas slimību pazīmes un var šīs slimības nepamanīt.
Latvijā 20. gadsimta 80. gados izplatījās tomātu bakterioze, kurai nav
apkarošanas līdzekļu un kas divās nedēļās iznīcināja tomātus siltumnīcā viena
hektāra platībā. Tātad sekas var būt ļoti nopietnas. Citās valstīs kolekcionāri
ar sēklām apmainās savu izveidoto klubu ietvaros."
Avots: la.lv / ULDIS GRAUDIŅŠ / 27.02.2012
|