|
Vairāk nekā simt Sesavas iedzīvotāju
otrdien pulcējās vietējā tautas namā, lai protestētu pret pagastā plānoto cūku
kompleksu un lemtu, kā pret šo ieceri iespējams cīnīties pašlaik, kad visas
atļaujas cūku fermu celtniecībai jau izsniegtas. Iedzīvotāji sapulces noslēgumā
nolēma nodibināt biedrību, kam uzticēs turpmāko cīņu pret dāņu lielfermu.
Sapulcē, kuru vadīja protestu iniciatore
Inese Bartuševica, piedalījās trīs Jelgavas novada Domes deputāti, kā arī Vides
aizsardzības kluba vadītājs Arvīds Ulme.
I.Bartuševica sanākušajiem sagatavotā prezentācijā rādīja, ka uzņēmuma «Latagro»
solītās darbavietas nebūšot, jo mūsdienās visi ražošanas procesi ir automatizēti;
graudus, kas audzēti pārmēslotajos laukos, neviens no zemniekiem nepirkšot; cūku
šķidrmēslos būšot bīstamas baktērijas, turklāt mēsli ieplūdīšot tuvējo māju akās
un grāvjos; smaka izplatīšoties pat 15 kilometru attālumā; piesārņojuma kontrole
būs neefektīva, bet sodus maksās zemes īpašnieki; peļņu iegūs dāņi, bet Latvijai
tiks tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis un zemes nodoklis; Sesavas iedzīvotājus
pārņems depresija; sesavnieki biežāk slimos; nekustamo īpašumu cenas Sesavas pagastā
būs tuvu nullei; tūrisma attīstība pagastā jāaizmirst; ceļus izdangās; kaitēts tiks
arī tuvējam mežam. «Sesavā nedrīkst ielaist paaugstinātas bīstamības objektu,» secināja
I.Bartuševica, cūku kompleksu pielīdzinot atomreaktoram.
Savukārt vietējie deputāti, kas bija arī šīs sapulces iniciatori, sesavniekiem taisnojās,
ka neesot varējuši apturēt zaļās gaismas došanu cūku lielfermas būvei, turklāt viņu
runas vairāk atgādināja politiķu priekšvēlēšanu demagoģiju. «Man vienmēr sāp sirds,
kad zemi pārdod ārzemniekiem,» sacīja Jelgavas novada Domes deputāte Rita Čigāne
(«Pilsoniskā savienība»), kas pagājušajā vasarā balsoja pret šo ieceri. Viņa līdzīgus
kompleksus redzējusi Dānijā, tāpēc secina, ka Zemgalē, kur ir īpaši jutīgas augsnes,
tādus vajadzētu aizliegt valstiskā mērogā.
R.Čigāne teica, ka deputāti pakļāvušies kādreizējā Sesavas pagastveča un tagadējā
pārvaldnieka Jāņa Skraupļa teiktajam, ka vides novērtējums ir pozitīvs un ka sabiedriskā
apspriešana notikusi bez lielām iebildēm, turklāt «Latagro» pārstāve Maira Dzelzkalēja
pratusi «šo projektu ļoti labi reklamēt». «Mums vienkārši nebija iemesla atteikt,
likās, ka viss ir kārtībā,» taisnojās deputāte, piebilstot, ka «nezin, ko šodien
vairs var mainīt». Viņasprāt, jau apspriešanas laikā vietējie iedzīvotāji nav bijuši
gana aktīvi, lai šo ieceri apturētu, kamēr projekts vēl nav sākts.
«Kur jūs bijāt 2006. gadā, kad bija teritoriālā plāna apspriešana?» iedzīvotājiem
jautāja deputāts Jānis Kalviņš (ZZS), kurš pretēji partijas biedriem arī balsojis
pret dāņu cūku fermām. Viņš skaidroja, ka jau teritorijas plānojumā tur paredzēta
vieta cūku kompleksam. Pārāk maza sesavnieku aktivitāte, viņaprāt, bijusi arī pērn
janvārī, kad uz sabiedrisko apspriešanu par dāņu projektu ieradās 23 iedzīvotāji.
Arī Sesavas pagasta pārvaldes vadītājs J.Skrauplis neslēpa: «Būtu labi, ja šīs aktivitātes
būtu bijušas pirms pusotra gada.» Viņš sapulces dalībniekiem norādīja, ka jautājums
tiek skatīts vienpusēji un uzņēmējam aiz muguras. J.Skrauplis atgādināja, ka arī
cūku fermas ir lauksaimnieciskā ražošana, kas Latvijā jāattīsta, savukārt par smakām
sacīja: «Protams – ja ir mēsli, tad ir smakas!»
Savukārt deputāts Vitālijs Jakovels («Saskaņas centrs») atzinās, ka no lauksaimniecības
neko nesaprot, bet balsot «par» viņu pārliecinājis arguments, ka Sesavā būs jaunas
darba vietas.
Atšķirībā no kolēģiem, kas iedzīvotājiem neko nevarēja ieteikt turpmākajai cīņai,
deputāts J.Kalviņš ierosināja izveidot biedrību, kas, pamatojoties uz administratīvā
procesa likumu, apstrīdētu novada Domes pērn doto atļauju kompleksa būvei.
Vides aizsardzības kluba vadītājs A.Ulme uzsvēra, ka «runa nav par smakām, bet gan
par kolonizāciju». «Lai tādas šausmu lietas darītu, kolonizatoriem bija vajadzīga
krīze,» viņš sacīja, ka ārzemnieki izmantojot zemes cenu kritumu un to, ka pie mums
tagad pieejams lēts darbaspēks. Dāņi Sesavā īstenošot kolonizācijas pamatprincipu
– aizvedīs vietējos resursus un atstās mēslus un piesārņotu vidi. Viņš arī ierosināja,
lai iedzīvotāji uz šā kompleksa aizstāvju pagalmiem aizved cūku mēslus, tad viņi
vairs tik aktīvi neaizstāvēšot šo ieceri.
Klātesošos uzrunāja un atšķirībā no pārējiem konstruktīvi par faktiem izteicās arī
vietējais zemnieks Uldis Caune, kas uzņēmumam «Latagro» pārdevis 10 hektāru zemes
kompleksa būvei. Viņš neslēpa, ka sapulces gaitā deputāti un protestu iniciatori
vairāk runā «par iesaiņojumu, nevis saturu». Turklāt argumenti, kāpēc cūku
kompleksi ir slikti, neizturot nekādu kritiku.
«Ja kāds domā, ka cūku vircu laistīs gar viņa mājas logiem – nekas tāds! To
visu regulē stingri normatīvi, turklāt zemes mēslošanai nepieciešama tās
īpašnieka piekrišana,» teica U.Caune. Viņaprāt, 100 – 300 cūku ferma ir daudz
kaitīgāka videi par šo plānoto kompleksu. Zemnieks uzsvēra, ka mēslus izkliedes
laikā nevedīs pa ceļu ar traktoru vai «sūdu ratiem», bet gan līdz konkrētajiem
laukiem pumpēs pa caurulēm, kas iepriekš izritinātas no mēslu krātuves. «Tā ir
slēgta sistēma!» sacīja U.Caune.
Zemnieks akcentēja, ka pat 11 darbavietu pagastam ir liels ieguvums. Viņš no
savas pieredzes zināja teikt, ka aiz katra no šiem darbiniekiem ir ģimene, kas
būs tiešie labuma ieguvēji no jaunām darba vietām. Savukārt, runājot par
iepriekš minētajām zemajām graudu cenām, U.Caune atgādināja, ka tās veidojas
Eiropas biržās, nevis pie cūku fermām vai atkarībā no tā, kur tie audzēti. Viņš
uzsvēra, ka vides prasību un citu normatīvu ievērošana jākontrolē attiecīgajiem
dienestiem. «Un kurš teicis, ka latviešu cūkas ir labākas par dāņu cūkām?» tā
zemnieks komentēja iebildes, ka tad jau labāk jāļauj cūku kompleksu veidot
vietējiem.
«Negribam smirdoņu», «Nē lopu lielfermām», «Cūkas prom!» – ar šādiem un vēl
teju desmit līdzīgiem plakātiem lielākoties vecāka gadagājuma sesavnieku vidū
bija arī bariņš jauniešu. Sesavas pamatskolas 9. klases skolniece Dagnija
Strīķe «Ziņām» sacīja, ka nolēmuši protestēt pret cūku fermu, jo viņi ir
vietējie, kuru ģimenes arī nākotnē skartu tāds komplekss. Plakātu turētāji
minēja, ka viņus biedē iespējamās smakas, taču citus argumentus, kāpēc cūku
fermu celtniecība jāaptur, nosaukt nevarēja.
Avots: zz.lv / Edgars Kupčs / 23.03.2010
|
