2011.gad 5.janvārī, Siguldā notiks Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu lauksaimnieku organizāciju tikšanās, kurā tiks apspriesta vienota nostāja un rīcība saistībā ar diskriminējošiem platību maksājumiem, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja pasākuma rīkotāji.

Kā norādīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības lietu biroja pārstāve Nora Lapiņa, pasākumā piedalīsies trīs nevalstiskās organizācijas no Igaunijas un divas - no Lietuvas, kas ir saistītas ar savu interešu aizstāvību Briselē. No Latvijas piedalīsies Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP), Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA), Zemnieku saeimas (ZSA), Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas (LSA) un Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) deleģētie pārstāvji.

Tikšanās laikā tiks pārrunāta līdzšinējā sadarbība un kopīgi paveiktie darbi, kas saistīti ar kopējās lauksaimniecības politikas reformu. Baltijas valstu pārstāvji dalīsies pieredzē par pozitīviem un veiksmīgiem piemēriem, pārrunās un analizēs turpmāko sadarbības modeli.

"Šīs tikšanās viens no svarīgākajiem mērķiem ir vienoties par sadarbības modeli - vai Baltijas lauksaimnieki spēs izveidot kopēju komandu vai tomēr katrs darbosies atsevišķi, atbalstot viens otra aktivitātes un vienotu ziņu Eiropai," sacīja Lapiņa.

Arī LOSP valdes loceklis Armands Krauze norādīja, ka tikšanās mērķis ir apvienot triju Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju spēkus cīņā par godīgiem tiešajiem maksājumiem.

"Var cīnīties katra valsts un organizācija atsevišķi, kā to esam darījuši līdz šim, bet, apvienojot spēkus vienā komandā, varam panākt daudz vairāk, jo lauksaimnieku vienotība ir spēks," norādīja Krauze.

Savukārt ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja atzina, ka Latvijas lauksaimnieki gatavo uzņemties iniciatīvu šī gada laikā gaidāmajās izšķirošajās sarunās Briselē.

"Ir liels gandarījums, ka esam spējuši vienoti strādāt Baltijas valstu lauksaimnieku līmenī, tomēr jāatzīst, ka Latvijas lauksaimnieku organizācijas ir organizētākas un mērķtiecīgākās kā Igaunijas un Lietuvas kolēģi. Tikšanās ir brīdis, kad jāpieņem konkrēti lēmumi - ļoti vēlamies izveidot vienotu komandu, taču esam gatavi, ka būsim "vilcējspēks" Baltijas lauksaimnieku interešu aizstāvībā," sacīja ZSA vadītāja.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) pērn 12.oktobrī oficiāli izteica priekšlikumu nākamajam septiņu gadu budžeta periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam, kurā lauksaimniecības politikas finansēšanai paredzēts izlietot gandrīz 387 miljardus eiro jeb 271 miljardu latu, kas ir aptuveni 36% no kopējā ES budžeta.

Tiešmaksājumos EK piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām dalībvalstīm, kuras tagad saņem atbalstu virs vidējā maksājumu līmeņa - 186 latiem par hektāru -, uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zemākos atbalstus, Latvijai paredzot papildus saņemt klāt tikai apmēram 35 latus. Taču Latvijai šis priekšlikums nav pieņemams, jo tādējādi tiek diskriminēti vietējie zemnieki, veidojot nevienlīdzīgu konkurenci. Latvijas puse uzskata, ka tiešmaksājumi nedrīkst būt zemāki par 140 latiem par hektāru.

Platību maksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Tikmēr atsevišķās Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.

Saistībā ar diskriminējošo situāciju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kā arī Briselē 12.oktobrī notika plašas lauksaimnieku protesta akcijas.

Avots: edruva.lv / NOZARE.LV / 04.01.2012