Samazinot siltumnīcas efekta gāzu emisijas «Dinex Latvia» ražošanas cehā, izpūtēju ražotājam «Dinex Latvia» izdevies samazināt dabasgāzes patēriņu uzņēmumā aptuveni par 35%, šodien sacīja «Dinex Latvia» ražošanas direktors Aleksandrs Cepurītis.

2009.-2010.gada ziemā uzņēmums apkurei patērēja 213 011 kubikmetrus dabasgāzes, 2010.-2011.gada ziemā tika patērēti 217 563 kubikmetri dabasgāzes, bet 2011.-2012.gada ziemā apkurei patērēti 108 254 kubikmetri dabasgāzes, informēja Cepurītis.

«Protams, šīs trīs ziemas temperatūras ziņā nevar salīdzināt, tāpēc izvēlējāmies salīdzināt trīs mēnešus, kuros vidējās mēneša temperatūras pēc statistikas datiem gandrīz neatšķirās. Šis salīdzinājums pierādīja, ka dabasgāzes patēriņa samazinājums ir starp 33% līdz 38%,» skaidroja Cepurītis.

Realizējot projektu, izdevies panākt arī oglekļa dioksīda izmešu ietaupījumu 206,5 tonnu gadā, piebilda Cepurītis.

«Projekta rezultāti pierādīja, ka lielāko dabasgāzes patēriņa ietaupījumu deva ventilācijas sistēmas rekonstrukcija, kas izmaksāja mazāk, savukārt ēkas renovācija, kas bija visdārgākā, deva mazāku ietaupījumu. Tāpēc jau tas bija komplekss projekts,» sacīja Cepurītis.

«Dinex Latvia» ģenerāldirektors Mindaugs Šuskus sacīja, ka, 2008.gadā plānojot šo projektu, tika plānots, ka veiktās investīcijas atmaksāsies aptuveni desmit gadu laikā, taču, pateicoties tam, ka projekts saņems Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējumu, investīciju atpelnīšana tiek plānota piecu gadu laikā.

«Ņemot vērā energoresursu cenu kāpumu pasaulē, domāju, ka projektu izdosies atpelnīt pat trīs gadu laikā,» piebilda Šuskus.

Projekts īstenots no 2011.gada marta līdz 2012.gada martam. Projektā ietvaros tika veiktas investīcijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošajās aktivitātēs «Dinex Latvia» ražotnē - ražošanas ēkas 8200 kvadrātmetru platībā renovācija, ventilācijas sistēmas rekonstrukcija, elektroenerģijas kvalitātes uzlabošana, samazinot enerģijas zudumus un attiecīgi siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Projekta kopējās izmaksas bija ap 390 000 eiro (273 000 latu), līdz 45% no projekta attiecināmajām izmaksām segs Klimata pārmaiņu finanšu instruments.

Avots: zz.lv / LETA / 12.04.2012