Daugavpils novada Skrudalienā pirmā biogāzes stacija, kura ražo enerģiju no zāles, ir sasniegusi projektēto jaudu – 1,96 MW. Tā tika nodota ekspluatācijā 2012. gada aprīlī.

- No kurienes aprīlī ir zāle – uz šo portāla D-fakti.lv jautājumu atbildēja biogāzes stacijas tehniskais direktors Vladimirs Astamonovs. – Par biomasu, šajā gadījumā par silosu, jau iepriekš  parūpējās firma „Augstkalnu Druvas MT-Energie”, kura, nopērkot vai nomājot zemi, nodarbojas ar augkopību šajā un kaimiņu pagastos. Ne visa zeme līdz tam tika apstrādāta, bet tagad vairāk nekā 600 hektāros aug daudzgadīgās un viengadīgās zāles, arī kukurūza. Stacija strādās cauru gadu, tagad mēs pabeidzam iekārtot lielu tvertni pārstrādātās biomasa glabāšanai. Šobrīd tā tiek izmantota kā mēslojums, bet ziemā to darīt nedrīkst ekoloģisku apsvērumu dēļ. Mums ir bezatkritumu ražošana, enerģijas avots ir atjaunojams. Sakarā ar to, ka stacija saražo divu veidu enerģiju, tad radušos siltumu mēs piedāvājam izmantot blakus esošajās siltumnīcās. Un tad darbs būs vairāk nekā septiņiem vietējiem iedzīvotājiem.

Milzīgu apaļu torņu virzienā, kuros tiek uzkrāts metāns, sasmalcinātu zāli ved lieljaudas automašīnas un traktori – biostacijai vajadzīgas 90-120 tonnas diennaktī. Torņos tā tiek fermentēta. Rūgšanas procesā veidojas deggāze. To ražo arī no svaigajām dūņām, kuras tiek atvestas no municipālā uzņēmuma „Daugavpils ūdens” bioattīrīšanas stacijas. Metāns atdod savu siltuma enerģiju, kura tiek transformēta elektriskajā, bet tā nonāk Latvenergo tīklos, kurš piegādātajam maksā daudz vairāk, nekā ņem no patērētāja.

 Ekonomikas ministrs par Latvenergo iepirkuma un pārdošanas tarifiem ir norūpējies, tāpēc paziņoja, ka ir jāizbeidz izsniegt licences staciju celšanai, kuras ir izdevīgas tikai to īpašniekiem. Žurnālists uzzināja arī firmas  AD Biogāzes Stacija valdes locekļa Egīla Trumpes viedokli. Lūk, ko viņš pastāstīja:

- Sāksim ar to, ka zaļās enerģijas ražošanas perspektīvai ES nav alternatīvas. Neviens un nekad neatcels maksu par ogļskābās gāzes izmešiem. Bet viens hektārs biomasas gadā nosargā planētu no 13 tonnām šo izmešu. Tiek ieekonomētas 5000 tonnas degvielas, ar kuru automašīna var nobraukt 62 500 km. Ar saražotajām 20 000 KWh elektrības pa gadu var apgādāt piecas zemnieku saimniecības. Var minēt arī citus neapgāžamus argumentus. Tieši tāpēc ES lauksaimniecības atbalsta fonds ir piekritis apmaksāt pusi no 6,5 miljoniem eiro, kas ir mūsu projekta izmaksas. Ieguldītie līdzekļi atmaksāsies 6-6,5 gadu laikā. Esam pārliecināti, ka valdība redz zaļās enerģētikas efektivitāti.

Arkadijs Arkovs

Avots: D-fakti.lv / 2. augusts 2012