Ražīgākā piena lopkopības saimniecība Latvijā z/s Kalna Dambrāni saimniekošanā sasniegusi pasaules līmeni.

2010. gadu saimniecība pabeigusi ar 906 tūkstošu Ls apgrozījumu, kas ir par 70% vairāk, nekā gadu iepriekš. Savukārt 2011. gadu Kalna Dambrāni plāno pabeigt ar vairāk nekā vienu miljonu Ls apgrozījumu. Saimniecības īpašniece Iveta Tīrumniece stāsta, ka panākumu pamatā ir govju augstais izslaukums, kas saimniecībai ļāvis ierindoties līderos ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Turklāt pēc nozares statistikas datiem Kalna Dambrāni pēc vidējā izslaukuma ierindojas labāko saimniecību skaitā pasaulē. To apliecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāja Jāņa Šolka teiktais, ka Kalna Dambrāni sasnieguši pasaules līmeni un šāds rezultāts iespējams, pateicoties racionālai un prātīgai saimniekošanai. «Tas ir izcils sasniegums,» tā J. Šolks. Viņš atgādina, ka Eiropā atbalsts iespējams tikai tām saimniecībām, kuru vidējais izslaukums ir vairāk nekā 5000 kg.

Arī Rīgas piena kombināta pārstāve Irēna Bērziņa apliecina, ka saimniecības rezultāti mērojami ar pasaules līmeņa saimniecību sasniegumiem. Rīgas piena kombināts iepērk Kalna Dambrānu pienu. Kalna Dambrānu izaugsmi sekmējusi paplašināšanās - no 100 govīm pirms pieciem gadiem patlaban ganāmpulks pieaudzis līdz tūkstotim, tajā skaitā slaucamās govis ir 550, un attiecīgi no 3 t piena dienā apjoms audzis līdz 17 t, stāsta Kalna Dambrānu saimnieks Ivars Tīrumnieks. Vidējais izslaukums saimniecībā no govs ir 11 940 kg, kas pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas ir augstākais valstī. 11 tūkstošu kg slieksni spējušas pārsniegt vien divas saimniecības - a/s Ceriņi un z/s Pilslejas.

Salīdzinājumam - pērn vidēji no govs Latvijā izslaukti 5987 kg piena.Piena izslaukuma pieaugums Kalna Dambrānos galvenokārt saistīts ar barošanu un labturības prasībām. Saimnieks stāsta, ka augstāks govju izslaukums nav pašmērķis, bet «govis pašas dod - kolīdz dodam viņām pretī to, ko izdod pienā, viņas izslaukumu ceļ.» Barības devas tiek mainītas bieži un tas notiek saskaņā ar konsultantu ieteikumiem - piesaistīti ne tikai vietējie speciālisti, bet arī konsultanti no Francijas un Lielbritānijas. Saimniecībā tiek gatavota zāles skābbarība, pārējais viss iepirkts. Liela nozīme ir ģenētikai - viss ganāmpulks ir tīršķirnes melnraibās govis. Ar jaunā kompleksa uzbūvēšanu un tehnoloģiju ieviešanu saimniecībā jūtami audzis darba ražīgums. Vēl vecajā fermā bijis liels darba roku īpatsvars - ja 100 govju saimniecībā strādāja 18, tad šobrīd - 22 darbinieki. Ar lielā ganāmpulka barošanu tagad galā tiek viens cilvēks, izmantojot pašgājēju barotāju - salīdzinājumam iepriekš ar vairākām tehnikas vienībām to veica trīs strādnieki. Arī slaukšanu veic viena darbiniece.

Avots: db.lv / Sandra Dieziņa, 2011. gada 9. decembris