|
Ventspils novada Ances
pagasta zāģētavā "Ozolnieki" nupat darbi apstājušies, jo pārtrūkusi
tās saite ar ārpasauli: abi piebraucamie ceļi – gan grants, gan asfaltbetona –
kravu pārvadājumiem slēgti.
Zāģētava, kas
nodrošina darbu gandrīz visam pagastam, šobrīd spiesta raidīt cilvēkus
atvaļinājumā, nav arī iespējams aizvest šķeldu līdz Ventspils katlumājai, ar
kuru noslēgts līgums par kurināmā piegādi. Ja šī situācija ieilgs,
Ventspils var palikt bez siltuma. Arī līgumu ar reģiona lielāko zāģētavu
"Kurekss" par lielo dimensiju baļķu sazāģēšanu "Ozolniekos"
šobrīd nav iespējams izpildīt.
Zāģētavas direktors Mihails Grīnvalds ir norūpējies, vai uzņēmums finansiāli
šādu dīkstāvi spēs izturēt, jo arī ziemā sala dēļ uz laiku nācies darbus
pārtraukt, tāpēc šī dažu mēnešu laikā ir jau otrā dīkstāve. M. Grīnvalds:
"Līdz šim šķīdonī izmantojām asfaltēto ceļu, kaut arī līdz Ventspilij prom
atpakaļ sanāk sešdesmit kilometru līkums, ir pilnīgi skaidrs, ka pa grants
ceļiem atkusnī kravu vest nedrīkst. Bet šogad slēgts arī asfaltētais ceļš, no
kura, gan tiesa, palikušas bija tikai bedres un ielāpi. Protams, lētāk ir aiztaisīt ciet, nevis
saremontēt. Nav kravu, nav problēmu! Bet ko lai mēs darām? Man atbild – gaidi,
kad zīmes noņems! VAS "Latvijas valsts ceļi" interneta mājas lapā
sarkaniem burtiem rakstīts – nemaz neprasiet, nevienam nekādas atļaujas dotas
netiks! Braukt drīkst tikai smagās automašīnas, kas savāc pienu, un
punkts."
Kaut arī Vidzemes pusē
pavasara atkusnis atnāk vēlāk, SIA "Vikers" direktors Viktors Jonins
stāsta, ka ap Cēsīm daudzviet ceļi jau vaļā un šobrīd braukšanai ar kravas
transportu praktiski derīgi ir tikai galvenās nozīmes ceļi, jo daudzviet slēgti
arī otrās kategorijas asfaltēti ceļi.
"Trakākais,
ka izjukuši arī vēl nesen par Eiropas naudu būvētie autoceļi. Ceļa posmi
Bērzkrogs–Madona, Līgatne–Nītaure sastāv no ielāpiem un šķērsprofila lūzumiem.
Mēs ieguldām lielu naudu, pērkot modernas mašīnas ar vairākām asīm, kuru
spiediens uz ceļa klājumu nav lielāks kā ar pasažieriem pilnam autobusam,
maksājam bargu ceļa nodokli un pērkam atļaujas kravas pārvadāšanai.
Gadā "Vikers" patērē vairāk nekā simts tūkstošus tonnu
dīzeļdegvielas, kas nozīmē, ka akcīzes nodoklī vien tikai mūsu uzņēmums valstij
samaksā 170 000 latu, taču ceļi ir tik slikti, ka gandē tehniku, bet tagad, kad
tie slēgti, es nevaru pat legāli aizbraukt uz mežu, lai pārvestu meža tehniku,
kas arī maksā miljonus," stāsta V. Jonins.
Gints Priekulis, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes
priekšsēdētājs, uzskata, ka ceļu uzraugošo institūciju un kravas pārvadātāju
starpā tomēr jānotiek sarunām, kas panāktu kompromisu un nepieļautu, ka slēgto
ceļu dēļ uzņēmums praktiski pārstāj darboties.
Līdz šim gan neviens ceļu pārvaldītājs ne Ventspils, ne Talsu novadā nav
bijis gatavs slēgto ceļu radītās problēmas uzklausīt un kopīgi meklēt
risinājumu. Vienīgi VAS "Latvijas valsts ceļi" Ceļu pārvaldīšanas un
uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis piekritis, ka nepieciešamas
sarunas, kuru laikā tiktu rasts abām pusēm pieņemams risinājums un ka
situācija, kāda radusies Ances pagasta zāģētavā, nav tikai uzņēmēja personīgā
problēma.
Uzziņa
* VAS "Latvijas valsts ceļi" pārziņā ir 20 150 km autoceļu.
* Ik pavasari virs 10 t smagām kravām uz vienu līdz diviem mēnešiem tiek
slēgti ceļi 10 000 – 12 000 km garumā.
* 2010. gadā bedrītes remontētas 490 000 m2 jeb 49 ha platībā.
Avots: Valsts autoceļu gadagrāmata 2010.
Viedoklis
Gints Priekulis, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas
valdes priekšsēdētājs: "Nepieciešama procedūra, kas izslēgtu
situāciju, kāda nupat pieļauta Ancē. Ja zāģētavai jāizved viena krava dienā,
tad kāpēc gan pa asfaltu, kas nerūgst, to nedrīkstētu darīt? Kaut vai rīta
pusē, kaut ar mazāku svaru? Mēs ievērojam visas zīmes – kur drīkst, tur
braucam, kur nedrīkst, tur nebraucam, maksājam nodokļus un būtu tikai normāli,
ja par ceļiem atbildīgie cilvēki ņemtu vērā arī mūsu situāciju."
Autore: ANITA JAUNBELZERE
Avots:
la.lv / 19.03.2012
|
