Starp nozarēm gribu izdalīt
tikai vienu, un tā ir piena lopkopība, saka zemkopības ministre Laimdota
Straujuma, taujāta par Latvijas lauksaimniecības nākotnes perspektīvāko jomu.
Viņa ir pārliecināta, ka arī pārējās var attīstīties veiksmīgi, turklāt pastāv
dažādi atbalsta instrumenti, piemēram, ciltsdarba maksājumi, tos iespējas
saņemt ir visiem lopkopjiem. Darbs pie valsts prioritātēm lauksaimniecības
sektorā vēl priekšā - notiek darbs pie lauku attīstības plāna nākamajam finanšu
periodam no 2014. līdz 2020. gadam, tas tiek saskaņots arī ar Nacionālajā
attīstības plānā noteiktajām prioritātēm.
Galvenais, kas nepieciešams
Latvijas lauksaimniecības attīstībai, - jāveido klastera tipa attīstība, kas
ļautu sadarboties ražotājiem ar pārstrādātājiem un zinātniekiem gan
horizontālā, gan vertikālā līmenī. «Piemēram, ja mēs veidojam bioloģisko
lauksaimniecību, uz vietas tiek radīta bioloģiskā pārstrāde, zinātnieki
izmēģina dažādus bioloģisko produktu veidus,» vīziju zīmē ministre.
Vēl viens no
priekšnoteikumiem veiksmīgai attīstībai ir optimizācija. «Mums ir ap pieciem
tūkstošiem vidēji lielo saimniecību, mazās saimniecības ir 79 tūkstoši, ir
jādomā, kā palielināt vidēji lielo saimniecību skaitu un radīt darbvietas ārpus
lauksaimniecības, jo mazās saimniecības nevar uzturēt ģimenes bez blakus
ienākumiem,» bažas pauž ministre. Mazajiem zemniekiem arī vajadzētu kooperēties
produkcijas realizācijā, kas arī būtu sava veida kompleksais risinājums.
Iestrādes Eiropas kopējās
lauksaimniecības politikai nākamajam finanšu periodam gan paredz, ka īpaši
atvieglojumi būs paredzēti tieši mazajiem zemniekiem, taču L. Straujuma norāda
- ES dod rāmi, kurā valstis pašas var izvēlēties zināmu politiku.
Viņa arī uzsver -
nevajadzētu iedomāties, ka Latvijā ilgstoši 9% iedzīvotāju varēs strādāt
lauksaimniecībā, kas, salīdzinot ar Eiropas valstu zemnieku īpatsvaru, ir
gandrīz divas reizes vairāk, tāpēc zemniekiem vajadzētu domāt par alternatīvām
- uzņēmējdarbību vai pakalpojumiem, kas ar lauksaimniecību saistīti tikai
pastarpināti. Satraukums ir arī par atbalsta maksājumu atdevi - priekšā esot
liels darbs, lai samazinātu izmaksas visās lauksaimniecības nozarēs, saka L.
Straujuma.
Autore: Džeina Tamuļeviča.
Avots: diena.lv / 2012. gada 15. marts
|