Biznesa ideju konkursā "Cēsīs var!” dalītu pirmo vietu
ieguva Zane Gaisa ar ideju par bērnu lacīšu šūšanu. Žūrija uzskatāmi iepazinās
ar viņas darbiem, novērtējot tos ļoti atzinīgi. Lacītes krasti atšķiras no
veikalos nopērkamām, tas arī mudinājis mazuļu māmiņas iegādāties lacītes ar
logo "PUPA”, un pieprasījums pēc tām kļūst arvien lielāks.
Trīs vienā
Kā stāsta Z. Gaisa, ideja radusies vienkārša iemesla dēļ:
"Bērnam tecēja siekalas, bet mani neapmierināja veikalos nopērkamo lacīšu
kvalitāte un cena. Sāku pati šūt tādas, kā gribētu redzēt savam bērnam. Kāds
ieraudzīja, iepatikās, palūdza, lai uzšuju, tā draugiem, draugu draugiem,
paziņām. Un tā tas pamazām aizgāja. Jāteic, nekad nedomāju, ka būs šāds
turpinājums.”
Tīrība, skaistums un attīstība – tās ir trīs kvalitātes, kas
visprecīzāk raksturo "PUPA” īpašās lacītes – slienautiņus. Un visas trīs apvienotas
šajā izstrādājumā. Tās pasargā mazuļu drēbes no siekalām zobu nākšanas un
siekalu dziedzeru attīstības laikā, kā arī no nelielām šmucēm našķojoties.
Īpaši izstrādātā piegrieztne ļauj lacītei izskatīties kā stilīgam kakla
lakatiņam, papildinot mazuļa apģērbu.
"Man patīk, lai ir nedaudz citādi, tāpēc arī izveidoju īpašu
piegrieztni, kas lacīti padara praktisku un skaistu. Lacītes, kas papildinātas
ar kruzuļiem un mežģīnēm, var lietot kā rotājošu aksesuāru, dodoties uz kādām
svinībām,” stāsta Z. Gaisa.
Slienautiņus īpašus dara arī bērnu attīstību veicinošā
funkcija, kuras trūkst masveidā ražotajām lacītēm. Tās papildinātas ar īpaši
nostiprinātām dažādu materiālu – faktūru, tekstūru – aukliņām, lentītēm,
riņķīšiem, bumbiņām, kas domātas sīkās motorikas attīstībai un smaganu masāžai
zobu nākšanas laikā. Īpašie piekariņi izmantojami arī kā laika kavēklis brīžos,
kad rotaļlieta aizmirsusies mājās, piemēram, gaidot rindā pie ārsta, braucot
automašīnā. Tātad, uzliekot šādu lacīti, mazulis būs pasargāts no siekalu
plūdiem, izskatīsies šiks un būs apmierināts, jo piekariņi noderēs rotaļai.
Svarīgi, ka gandrīz katra lacīte ir individuāla, jo, kā
uzsver Z. Gaisa: "Cenšos netaisīt vienādas, jo neesmu taču nekāda rūpnīca. Man
patīk radīt, tāpēc pat gadījumos, ja pasūta vairākas lacītes no vienāda
materiāla, izdomāju kādu atšķirīgu elementiņu, kādu piekariņu. Lacītes top no
mīkstas, bērna ādai patīkamas, viegli kopjamas kokvilnas trikotāžas, kombinējot
to ar mitrumu aizturošu, mīkstu sintētisko materiālu, kas izmantots oderei. Vēl
joprojām esmu oderu meklējumos, ideālo risinājumu vēl neesmu atradusi. Taču
galvenais, lai bērnam ir ērti, lai nekas netraucē, lai vīlīte neduras kaklā.”
Arī Norvēģijā un Sauda Arābijā
Kad autores šūtās lacītes jau bija guvušas ievērību, atklājies,
ka līdzīgus produktus cenšas darināt arī citas šuvējas. Tāpēc radās
nepieciešamība pēc sava zīmola, kas apliecinātu piederību. Tā tapa nosaukums
"PUPA” ar atbilstošu logo. Tagad katrai Z. Gaisas izgatavotajai lacītei ir
piešūta lentīte ar "PUPA” logo.
"Es jau arī neizgudroju neko jaunu, tikai paskatījos citādi
uz zināmu lietu, uzlabojot to. Tikai nokopēt nav pareizākais ceļš, bet, ko lai
dara, internetā viss pieejams, un cilvēki dara to, ko prot. Ar vienu no
atdarinātājām tikos, viņa tā arī atzina, ka šūt mākot, izdomāt nemākot, tāpēc
internetā atradusi paraugus un tagad taisot pēc tiem,” stāsta Z. Gaisa.
Šajā laikā viņas lacītes kļuvušas pazīstamas ne tikai
Latvijā, bet aizceļojušas arī uz tirdzniecības vietām Nīderlandē, Anglijā,
Norvēģijā, Sauda Arābijā, nupat pienācis pasūtījums no Beļģijas.
"Te pierādās latviešu iespēja sadarboties, jo pasūtītājas ir
latviešu meitenes, kas tur dzīvo un nodarbojas ar tirdzniecību. Prieks, ka mani
ražojumi aizceļo arī ārpus Latvijas, jo esmu redzējusi šādus izstrādājumus
ārzemēs, bet tieši tādi – ar piekariņiem, kruzuļiem – nav bijuši,” atzīst
autore.
Latvijā visplašāk viņas produkcija apskatāma portālā
meistardarbs.lv, bet Z. Gaisa gribētu iekļūt līdzīgā starptautiskā portālā, kur
mājražotāji no visas pasaules var izveidot savu veikaliņu. Taču patlaban prece
netop tik lielā apjomā, lai apmierinātu potenciālo pieprasījumu.
"Pirmkārt, strādāju viena, darbs notiek virtuvē pie galda.
Šie apstākļi ierobežo iespējas. Bērni atnāk, grib ēst, viss jāvāc nost, tad jāliek
atpakaļ, lai turpinātu. Otrkārt, vienam cilvēkam ir noteikti resursi, bet
pagaidām vēl nezinu, vai gribu kādu ņemt palīgā. Nezinu, vai kāds cits varēs
izdomāt un pielikt tieši to, ko es gribu. Negribu arī, lai saražo vairākus
desmitus pilnīgi vienādu lacīšu. Ražojot masveidā, zūd radošums, tāpēc jāatrod
optimālais risinājums. Ir versija, ka kāds saražo līdz pusfabrikāta līmenim,
bet pēdējo apdari veicu pati,” saka Z. Gaisa.
Iespēja attīstīties
Jautāta, vai šī nodarbe var būt bizness, Z. Gaisa saka, ka
sākumā par to nedomājusi, bet, jo vairāk darot, jo vairāk saprotot, ka var.
Tāpēc arī piedalījusies biznesa ideju konkursā.
"Esmu pārliecināta, ka šis ir dzīvotspējīgs produkts,”
uzsver Z.Gaisa. "Tam nav sezonalitātes, jo vienmēr būs bērni, kuriem tecēs
siekalas, un vienmēr būs mammas, kas gribēs redzēt savus bērnus tīrus un
smukus. Protams, strādājot virtuvē pie galda, biznesu neuzbūvēt. Izdzīvot var,
bet, lai panāktu ko vairāk, nepieciešams izvērsties plašāk. Taču negribu neko
sasteigt, gribu ļauties, lai attīstība notiktu dabiski. Lai šis darbs man
joprojām sagādātu prieku. Patiesībā ir kur izvērsties, vasarās šuju meitenītēm
lakatiņus, puisīšiem – cepurītes. Darbs ir vienmēr, varu katru dienu sēdēt un
šūt.”
Z. Gaisas veikums uzskatāmi pierāda, kā no zināmas lietas
var izveidot dzīvotspējīgu nišas produktu. Patlaban radīt tirgum ko pilnīgi
jaunu kļūst arvien grūtāk, tāpēc tieši uz šādiem nišas produktiem jāliek
galvenais uzsvars, jāprot tikai saskatīt izdevību.
Autors: Jānis Gabrāns
Avots: edruva.lv
/ LETA / 09.01.2012
|