Šodien industriālajā parkā Ganību
ielā Ventspils brīvostas teritorijā notiek svinīga kapsulas iemūrēšana mašīnbūves
rūpnīcas pamatos. Beļģu uzņēmums Malmar Sheet Metal cer
pēc gada no Ganību ielas 107 transportēt smago kravas automašīnu gatavās
detaļas tieši pasūtītājiem – Volvo-Renault Group, Atlas
Copco u.c.
Uzņēmums ar nepacietību
gaida jaunās telpas Ganību ielā 107. Galvenais būvuzņēmējs Ostas
celtnieks jau trīs mēnešus veic celtniecības darbus. Pavasarī plānots
uzsākt iekārtu montāžu, bet nākamā gada vasarā – arī pašu ražošanu. 1320
kvadrātmetru plašās telpas Fabrikas ielā 6 ražotnei ir kļuvušas par šauru.
Patlaban Malmar Sheet Metal piedzīvo īstu ražošanas bumu.
«Ja līdz vasaras
atvaļinājumiem mēs katru nedēļu uz Beļģiju sūtījām trīs pilnas 25 tonnas smagas
mašīnas ar detaļām, tad tagad jau sūtīsim sešas septiņas tādas mašīnas,» saka
ražotnes direktors Māris Petrovskis.
Pagājušajā nedēļā
uzņēmumā sāka ražot jaunu produkciju, kuras vajadzībām faktiski arī tiek būvēts
jaunais cehs. Tās ir divu veidu īpaši smago pašizgāzēju un piekabju
stiprinājumu šasiju šķērssijas. Šīm detaļām tiek izvirzītas visaugstākās
drošības un kvalitātes prasības, jo pie vienas no tām tiek stiprināta ar
smiltīm vai citiem būvmateriāliem pildīta piekabe, bet otra savieno pašizgāzēja
šasijas galvenos velkošos tiltus.
Lai varētu pildīt
savas saistības ar pasūtītājiem, Malmar Sheet Metal Fabrikas
ielā nomā papildu ražošanas telpas (623 m2) un atklātas noliktavas
telpas (550 m2), lai jau tagad uzsāktu šķērssiju ražošanu.
Plānotais šķērssiju
gada apgrozījums ir iespaidīgs – 2,2 miljoni eiro pašizgāzējiem ar piekabēm un
4,4 miljoni eiro smagajiem pašizgāzējiem ar dubultasi. Šķērssiju ražošanas
grandiozais pasūtījums liek sarosīties būvniekiem. Vecajās telpās nav iespējams
veikt pilnu detaļu apstrādi, kas kavē ražošanas apjomu palielinājumu. Ventspilī
tiek veikta metāla lāzergriešana, liekšana, metināšana, štancēšana, kniedēšana
un presēšana.
Savukārt, lai detaļas
apstrādātu ar cinka fosfātu, nogruntētu un nokrāsotu, tās tiek transportētas uz
Beļģiju un Lietuvu. Šomēnes vienu no operācijām, kas līdz šim tika veikta
Beļģijā, sāka veikt Ventspilī – tā ir detaļu apstrāde ar skrošu strūklu.
Speciālā iekārta ir iepirkta Itālijā un uzstādīta pagaidu cehā.
Pēc pārcelšanās uz
savu ražošanas cehu Ganību ielā visa šasiju detaļu apstrāde notiks Ventspilī.
Šeit tiks atvērta viena no lielākajām pulverkrāsošanas līnijām Austrumeiropā.
Kravu mašīnu šasiju gatavās detaļas tiks transportētas no Ventspils tieši
pasūtītājiem. Tas būtiski paātrinās pasūtījumu izpildi, vēl vairāk palielinot
ražošanas apjomus. Tieši to arī paredz Malmar Sheet Metal attīstības
projekts, būvējot jaunu 6,5 tūkstošus kvadrātmetru lielu cehu.
Ražošanas ēkas
būvniecībā un jaunajās iekārtās tiks investēti vairāk nekā 4 miljoni latu. 45%
šīs summas jeb aptuveni 2 miljonus sniedz Eiropas Savienība. Jaunās ražotnes
zemi kompānija nomā no Ventspils brīvostas. Jaunajā cehā strādās vismaz 100
cilvēku – jau esošajiem vairāk nekā 70 pievienosies vēl aptuveni 30.
Uzņēmums jau 2009.
gadā bija gatavs īstenot jauno projektu, taču toreiz krīzes pārņemtās bankas
nepiešķīra kredītus. Finansiālais atbalsts nāca no Eiropas Savienības un
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), piešķirot līdzfinansējumu
jaunās pievienotās vērtības ražošanai. 2010. gada martā Malmar Sheet
Metal parakstīja līgumu ar LIAA. Atšķirībā no nozares kopumā
Ventspils uzņēmums krīzi praktiski neizjuta, par ko liecina arī kompānijas
dažādu gadu apgrozījuma skaitļi.
Ražošanas apjomu
samazinājums pasaules mašīnbūvniecībā par 35–55% sakrita ar laiku, kad tika
saņemti jauni pasūtījumi detaļu ražošanai, un Malmar Sheet Metal izmantoja
nelielu atelpas brīdi saspringtajā ražošanas procesā, lai sagatavotos jaunai
ražošanai. Krīzes dēļ
Ventspilī no darba netika atlaists neviens darbinieks.
Beļģijas
metālapstrādes kompānija Malmar NVmeitasuzņēmumu Malmar Latvia nodibināja
2005. gada oktobrī. Bet jau pēc gada Ventspils uzņēmumā Malmar Sheet
Metal sāka ražot pirmās detaļas smago kravas automašīnu šasijām.
Pilsētas pašvaldība sniegusi atbalstu jaunajam uzņēmumam, piedāvājot Biznesa
inkubatora pakalpojumus.
Ražotnes direktors
Petrovskis, kas bija pirmais jaunās ražotnes darbinieks, atminas, kā pats cauru
nakti saiņojis detaļas un krāvis pirmajā mašīnā, kas devusies uz Beļģiju.
Patlaban metālapstrādes uzņēmumsMalmar Sheet Metal dinamiski
attīstās un nodrošina ventspilniekus ar stabilu darbu un konkurētspējīgu
atalgojumu.
Dorsāns de
Bijšērs, Malmar Sheet Metal valdes
priekšsēdētājs un īpašnieks:
– Tas, ka šobrīd
būvējam ēku un investējam iekārtās, kuras nevar tā vienkārši vienā dienā paņemt
un aizvest, nozīmē, ka mēs ar Ventspili saistām savu nākotni. Šis nebūs
beidzamais projekts un investīcijas, kuras mēs plānojam ieguldīt šeit. Jo mums
patīk šejienes infrastruktūra ar pilsētu un prāmju satiksmi, pilsētas pārvaldes
darbība un citas lietas šeit. Gribu pateikties pilsētai par atbalstu un ļoti
ceram uz tādu un varbūt pat lielāku atbalstu, kā arī sapratni arī nākotnē, jo
bez tās nedomāju, ka jebkādus investīciju projektus te būtu iespējams realizēt.
Ventspils izvēlēta
tādēļ, ka
• ir tiešā prāmju
satiksme ar Zviedriju un Vāciju,
• tuvu Krievijas
robežai, kas var būt potenciāls tirgus nākotnē,
• ieinteresētas valsts
instances (pilsētas dome, Ventspils brīvostas pārvalde).
Malmar Sheet Metal attīstības posmi Ventspilī
• 2005. gada oktobris – nodibina kompāniju Malmar Latvia,
Beļģijas kompānijas Malmar NV meitasuzņēmumu.
Pamatprodukcija – detaļas smago kravas automašīnu šasijām, kā arī nelielos
daudzumos – rūpnieciskajiem kompresoriem un aviācijai.
• 2006. gada vasara – pieņemti darbā pirmie darbinieki; rudenī – sākas
ražošana; novembrī – uz Beļģiju nosūta pirmo mašīnu ar gatavo produkciju.
• 2007. gada pavasaris – pieņemti papildu darbinieki, saņemtas papildu
iekārtas no Beļģijas, toskait pirmais metāla lāzergriezējs.
• 2008. gada sākums – pieņemti darbā pirmie inženiertehniskie
speciālisti un izsludināta papildu darbinieku pieņemšana darbā; sāk gatavoties
attīstības projektam.
• 2009. gads – pasaules ekonomiskās krīzes dēļ banka anulē līgumu un
darbs pie attīstības projekta apstājas; iesniegts pieteikums LIAA par
līdzfinansējuma saņemšanu no ES fondiem; saņemti jauni pasūtījumi smago kravas
automašīnu detaļu ražošanai.
• 2010. gada pavasaris – parakstīts līgums ar LIAA, izsludināti jauni
iepirkumu konkursi, turpinās darbs pie projekta.
• 2011. gads – sāk gatavoties un ražot šķērssijas smago pašizgāzēju
šasijām.
Nodarbināto
skaits
2006.g. – 8
2007.g. – 8
2008.g. –
31
2009.g. –
27
2010.g. –
50
2011.g. –
70
Uzņēmuma
gada
apgrozījums (LVL)
2006.g. –
19968
2007.g. –
1710071
2008.g. –
2158741
2009.g. –
2250869
2010.g. –
2974553
2011.g.
(jūlijs) – 2177330
Avots: ventasbalss.lv / Trešdiena, 17. augusts
|