Biogāzes ražošana var būt arī
lauksaimnieka papildu bizness, pieļauj Latvijas Biogāzes asociācijas vadītājs
Andis Kārkliņš. "Turklāt sakārtots bizness varētu būt interesants
arī mazajiem, ne tikai tiem, kam no trīssimt govīm uz augšu." Zemnieks tam
nepiekrīt.
Jau
rakstīts, ka šoruden Liepājas puses novados sāk darboties pirmās biogāzes
stacijas, kas saistītas ar lauksaimniecības nozari. Vaiņodē patlaban par
izejvielu izmanto kūtsmēslus un nevērtīgus graudus, Nīcā domāts izmantot no
kukurūzas iegūtu zaļmasu.
Savukārt
A. Kalniņš skaidro, ka 100 govju īpašniekam "pietiekami interesanta
opcija" varētu būt nodrošināt elektrību un siltumu pašpatēriņam.
"Videi draudzīgi, un arī lauksaimniecības dažādošana." Speciālists
piebilst, ka iespējams celt arī 200 kilovatu staciju – variantu esot daudz.
"Visur,
kur ir vairāk nekā 150 slaucamu govju, var būt kāda veida biogāzes
stacija," aģentūrai LETA izteicies arī Nīderlandes–Latvijas Tirdzniecības
kameras prezidents un enerģētikas inženierrisinājumu uzņēmuma "Host
Energo" komercdirektors Ebings Osinga. Govju fermas tiekot īpaši izceltas
tāpēc, ka "daudz saražotās barības paliek pāri, jo ne viss, ko audzē, ir
pietiekami labs lopiem. Biogāzes
stacija prasa fermai ne vairāk kā pusstundu līdz divas stundas papildu darba
dienā." Izejviela šādai stacijai būtu arī kūtsmēsli.
Taču attīstību šajā nozarē Latvijā
kavējot likumdošanas nepilnības un arī ne vienmēr vieglā sadarbība ar
"Latvenergo", norāda Biogāzes asociācijas vadītājs.
Plašāk lasiet laikraksta
"Kurzemes Vārds" 12. oktobra numurā.