Piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai "Drusti",
tāpat kā piensaimniecības nozarei kopumā, pērnais bija stabilitātes gads.
Kooperatīvā apvienojušos saimniecību skaits nav lielāks, taču savāktais piena
daudzums gan palielinājies.
Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Drusti"
valdes priekšsēdētājs Agris Jansons atzīst, ka piena nozarē pērn nav bijuši ne
lieli pacēlumi, ne kritumi. Iepirkuma cenas bijušas stabilas, arī pieprasījums
pēc piena bijis pietiekami liels, lai viss saražotais un no fermām savāktais
tiktu nopirkts. Kooperatīvs savākto pienu pārdod ilgstošajam sadarbības
partnerim a/s "Rīgas Piena kombināts".
A. Jansons stāsta, ka no kooperatīva biedriem iepirktais
piena apjoms ik gadu palielinās, jo piena lopkopības saimniecības pakāpeniski
attīstās, palielina govju skaitu, arī izslaukumu un piena kvalitāti. Lielākā
daļa kooperatīva biedru aizvien ir mazās piena lopkopības saimniecības, tomēr
arī tās iespēju un vēlmju robežās attīstās. Pērn savākts apmēram 7,5 tūkstoši
tonnu piena, kas ir par apmēram tūkstošs tonnām vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Kooperatīvā darbojas vairāk nekā 130 biedri – piena
lopkopības fermas no dažādiem novadiem, tai skaitā Jaunpiebalgas, Amatas,
Vecpiebalgas, Madonas, Raunas, Smiltenes un citiem. Teritorija, kurā no piena
fermām jāsavāc piens, ir liela, un piena mašīnas ik dienu dodas pa četriem
savākšanas lokiem.
Uzņēmuma darbību, nenoliedzami, ietekmē degvielas,
elektrības un citu izmaksu palielināšanās. Tomēr A. Jansons atzīst, ka
kooperatīvs strādā ar nelielu, bet tomēr – ar peļņu. Lielus ieguldījumus
attīstībā uzņēmums pērn nav varējis atļauties, tomēr iegādāta jauna
specializētā piena savākšanas automašīna, kurai ir nerūsējoša tērauda cisterna.
Pakāpeniski vairāku gadu laikā iegādātas vairākas šādas automašīnas, lai
nodrošinātu kvalitatīvu piena savākšanu.
A. Jansons atzīst, ka pēdējos gados attīstīts kooperatīva
piedāvāto pakalpojumu klāsts, piemēram, notiek kopīga polietilēna plēves, kurā
sagatavo zāles lopbarību, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu iegāde.
„Kooperācija ir ļoti nozīmīga. Tā ir iespēja ikvienam kooperatīva biedram –
lauksaimniekam - justies drošāk un stabilāk nekā tad, ja katrs būtu pats par
sevi. Turklāt daudzas izejvielas, materiālus, pakalpojumus kooperatīva biedriem
ir iespējams iegādāties lētāk, jo kooperatīvs iegādājas lielākus apjomus. Cik
bija iespējams, atbalstījām arī tos lauksaimniekus, kurus skāra „Krājbankas”
krīze. Par laimi, pašu kooperatīvu šīs bankas krīze neietekmēja.”
2012. gads pasludināts par Starptautisko kooperatīvu gadu.
A. Jansons uzsver, ka kooperatīviem noteikti ir nākotne. Viņš vērtē, ka,
iespējams, perspektīvā būtu vērts domāt par piena kooperatīvu apvienošanos: „Jo
lielāks kooperatīvs, jo lielāka ir tā ietekme un iespējas.”
Autore: Māra Majore – Linē
Avots:
edruva / 28.02.2012
|
