Tas nav risks, tā ir
nepieciešamība. Tā atbild Vecpils zemnieks Andis Kisielis, jautāts, vai šajos
ekonomiskajos apstākļos nav riskanti atvērt savu piena produktu ražotni un
veikaliņu. Savā ziņā tieši tāpēc, ka ir krīze,
šāds lēmums arī esot ticis pieņemts.
Kefīra un vairāku šķirņu
jogurta ražošana Anda Kisieļa zemnieku saimniecībā "Mucenieki",
turpat līdzās fermai, kur mīt raibaļas, notiekot jau apmēram mēnesi. Šos
produktus, kā arī pienu, krējumu, sviestu, biezpienu tagad var iegādāties gan
pie paša ražotāja Vecpilī, gan "Pētertirgū", gan nupat arī veikaliņā
Liepājā, Brīvības ielā.
Pagaidām pie "Muceniekiem" nopērkamais, latviešiem netipiski
caurumainais puscietais "Vītolberga siers" šurp tiek vests no
Ventspils puses – tur to ražo zemnieki Andis un Vita Vītolbergi, kuri
izvēlējušies iet pa "Gouda", "Maasdamer" un
"Edamer" šķirņu ceļu. Bet drīz līdzīgs tapšot arī Vecpilī,
"Mucenieku" piena pārstrādes ražotnītē jau ierīkota siera
nogatavināšanas telpa. Tas nebūs līdz šim pie mums vairāk ierastais svaigais
ķimeņu vai zaļumu siers. "Tas būs riktīgs siers," raksturo
A. Kisielis. "Un tas joks ir tur, ka tas būs sētā taisīts, tepat pie
zemnieka, nebūs valkāts apkārt pa pasauli."
Skaļi visi saka – gribētu liesu, bet, kad jāpērk, tad tik un tā izvēlas
treknāku, A. Kisielis pamato, kāpēc "Mucenieku" kefīru izlemts
ražot tādu sātīgu. Bet jogurta šķirņu sarakstā izmaiņas iespējamas visu laiku,
jo saimnieks labprāt uzklausot arī pircēju ieteikumus. Tā, piemēram, pēc klientu pieprasījuma radusies
ideja par šokolādes jogurtu. Kisieļu sētā piena produktus pērkot kaimiņi, kāds
pamanot arī aicinošo uzrakstu Rīgas – Liepājas autoceļa malā. "Gan jau ar
laiku ieiesies, tāpat kā ar visām lietām tas notiek, jo ar blīkšķi jau nekad
nekas nesanāk," pārliecināts saimnieks.
Grib dot arī veikaliem
"Mēs savu pienu tikpat atdodam projām, tad nu mēģinām to darbiņu
izdarīt mājās, lai varētu kādu kripatiņu vairāk nopelnīt," skaidro
saimnieks.
Līdz šim viss "Mucenieku" slaukums nonācis Lietuvas pārstrādes
uzņēmumos – "Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka lielākā daļa bijušā
Liepājas rajona teritorijas piensaimnieku pārdod pienu lietuviešiem. Tagad liela daļa no tā tiek
pārstrādāta turpat, "Mucenieku" sētā.
Visas govs izcelsmes
izejvielas, protams, ir tikai pašu, bet klāt pievienojamās, tādas kā
ievārījumus, "Mucenieki" iepērkot no Pūres.
"Pagaidām jau mums
apjoms vēl ļoti mazs, bet ar laiku plānojam visu sakārtot tā, lai produkciju
varētu dot arī veikalos," saka A. Kisielis. Tagad
"Muceniekos" dienā var pārstrādāt apmēram 200 litru piena.
"Pie mums tāda
darīšana ir visiem lieli brīnumi, bet citur pasaulē tā notiek jau
sendienas," saka A. Kisielis. "Lieli brīnumi tāpēc, ka no varas
un vēl sazin kādiem vīriem cilvēkiem tiek borēts, ka vajag milzīgus apjomus,
vajag milzīgas rūpnīcas. Bet to, ka pats savā sētā var kaut ko mierīgi darīt –
to nestāsta. Bet visas prasības ir izpildāmas! Galvenais jau ir tīrība. Un arī
inspektori tagad prasa saprātīgi."
Tas pats par ganāmpulku
skaitu – A.Kisielis pārliecinājies, ka saimniecībā var pilnīgi pietikt ar 20 –
30 govīm. "Muceniekos" gan esot pāri par 150.
A. Kisieļa saimniecībā
trīs vīri strādā pie tehnikas, ir divi slaucēji un vēl paši – saimnieks ar
sievu un mammu. Tētis veselības dēļ
gan tagad darbus tikai uzraugot, pasmaida zemnieks. Pārstrādes ražotnē galā
tiekot viens pašu cilvēks. "Bet, protams, ne jau astoņās stundās,"
viņš piebilst.
Avots:
liepajniekiem.lv / 19.09.2009
Autors: Dina Belta, "Kurzemes Vārds"
|