Ierosinājums savaldīt ierēdņus un panākt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citu valsts struktūru ierēdņu attieksmes maiņu, eksporta veicināšana uz Krieviju, Eiropas fondu līdzekļu apguve – šie un citi jautājumi tika apspriesti piektdienas pēcpusdienā, kad «Jelgavas inovāciju centrā» (JIC) ar uzņēmējiem tikās ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Dialogu ar ministru ar pusstundas nokavēšanos sāktajā diskusijā iesāka SIA «Flora» īpašnieks Māris Bušs, vēršot ministra uzmanību uz valdības solījumiem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un veicināt biznesu un tam pretstatot paša piedzīvotās nesaskaņas ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), kas, pēc viņa sacītā, nogriezušas uzņēmuma produkcijas realizāciju vietējā tirgū.

PTAC uzņēmējiem «piever skābekli»

«Pirmais, ko varētu darīt – savaldīt ierēdņus!» ierosināja M.Bušs, atklājot, ka «SIA «Flora», kas strādā jau 21 gadu un eksportē 70 – 80% produkcijas, ar PTAC «svētību» no 29.februāra vietējā tirgū realizēt to vairs nedrīkstēs.

D.Pavļuts apsolīja radušos problēmu risināt, piebilstot, ka arī viņa mājās esot «Floras» ražotie logi. Sīkāk risinājumu ilustrēja ministra padomniece Ilona Platonova, stāstot par ieceri panākt, lai PTAC strādātu arī kā vietējo ražotāju aizsardzības centrs.

«Nakts mēbeļu» īpašnieks Juris Griķis, pieļaujot, ka ministra mājās ir arī kaut kas no viņa uzņēmuma ražojumiem, interesējās par eksporta veicināšanas iespējām uz Krieviju. D.Pavļuts akcentēja, ka problēmu šajā jomā būs mazāk, kad lielā kaimiņvalsts ratificēs nesen parakstīto iestāšanās līgumu Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kas varētu notikt līdz šā gada beigām, bet sliktākajā scenārijā – ilgt vairākus gadus. Jebkurā gadījumā «ar Krieviju viegli nebūs», piebilda ministrs.

Ja kāds strādā efektīvāk, jāpalūr spogulī

Citas Jelgavas mēbeļu ražotnes īpašnieks Normunds Štefenhāgens interesējās par iecerēm attiecībā uz iekšējā tirgus aizsardzību. Ekonomikas ministrs atzina, ka te «ir divas atbildes – viena formālā un pareizā, otra – pēc būtības». Uzzinājis, ka diskusijā klāt ir arī mediju pārstāvji, ministrs mazliet saminstinājās, taču uzsvēra, ka iekšējā tirgus aizsardzība ir skaidri reglamentēta, vienlaikus jābūt nacionālajām interesēm, kas jāaizstāv, lai gan ieviest diskriminējošas prasības esot problemātiski.

Uz to atbildot M.Bušs norādīja, ka Lietuvā ierēdņi ir vairāk tendēti uz savējo uzņēmēju aizstāvēšanu. Viņš minēja piemēru, kad Lietuvā Latvijas uzņēmums divus mēnešus pēc veikala atvēršanas to slēdzis, jo nemitīgi notikušas dažādas pārbaudes. Tāpat diskusijas gaitā tika secināts, ka kaimiņos lauksaimniecības uzņēmumi spēj strādāt efektīvāk, kā rezultātā piedāvā konkurētspējīgas cenas.

«Ja kāds šķiet efektīvāks kā mēs, palūram spogulī,» kodolīgi rosināja D.Pavļuts.

Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas īpašnieks Pēteris Bila norādīja, ka būtisks faktors ir arī katrā valstī biznesam uzliktais slogs, kas lielā mērā ietekmē investoru lēmumus. Uzņēmējs interesējās, vai Ekonomikas ministrijā šajā jomā ir veikts salīdzinājums starp Baltijas valstīm, uz ko D.Pavļuts uzreiz nevarēja atbildēt, solot par to painteresēties.

Apvaino, uzliek sodu, nobremzē attīstību

SIA «LPV», kas nodarbojas ar minerālmēslu vairumtirdzniecību, valdes locekle Sarmīte Tipuka rosināja «piebremzēt» VID patreizējo attieksmi, kritiski izsakoties par šīs valsts institūcijas attieksmi pret uzņēmējiem un apšaubot noteiktu darbību lietderību un pamatotību. Piemēram, pēc kāda piegādātāja uzņēmuma «aizvēršanās» VID darbinieki veikuši auditu SIA «LPV», pasludinājuši uzņēmumu par vainīgu apšaubāmā shēmā un uzlikuši 40 tūkstošu latu sodu.

«Tas vēl ir sīkums, tiesā ir lieta par ceturtdaļmiljonu,» piebilda uzņēmēja, atzīstot, ka notikušais pārvilcis svītru attīstības plāniem – veikala atvēršanai Jelgavā. S.Tipuka kā būtisku problēmu minēja arī latviešu uzņēmēju alkatību – ja lietuvieši strādā ar peļņas normu līdz pieciem procentiem, kamēr vietējiem ar desmit procentiem esot par maz.

Galvaspilsētas uzņēmējs Vadims Vorobjovs izklāstīja savu problēmu – pirms četriem mēnešiem Ekonomikas policijas darbinieki izņēmuši 60 zīmolu apģērbus ekspertīzei, tagad lieta joprojām turpinās, bet prece joprojām nav atgriezta. Ministrs aicināja policijai adresēto iesniegumu nosūtīt viņam uz e-pastu un solīja noskaidrot situāciju. Vairāki klātesošie uzņēmēji ar melnā humora pieskaņu ieminējās, ka pēc vēršanās pie ministra ieradīsies policisti un izņems arī atlikušo preci vai uzņēmēju apciemos prokuratūras pārstāvji.

Raksta autors: Armands Jēgermanis

Avots: jelgavniekiem.lv / 17.02.2012