Brīvostas pārvalde, reaģējot uz
Ventspils metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumu norādi par profesionālu
darbinieku trūkumu reģionā, pie sarunu galda aicinājusi uzņēmējus un Ventspils
Profesionālās skolas pārstāvjus, lai vienotos par sadarbību speciālistu
apmācībā. Panāktā vienošanās vieš cerību uz eiropeiskām pārmaiņām.
Kā atklājas, Ventspils brīvostas pārvaldes aicinājums uz sarunu nācis tieši
laikā un ir aktuāls ne vien uzņēmējiem, bet arī Ventspils Profesionālajai
vidusskolai. Skolas mērķis, sākot vērienīgās reformas, ir pielāgoties reģiona
tirgus prasībām un sagatavot labus darbiniekus Kurzemes uzņēmējiem.
Ieguvēji būtu visi – absolventiem būtu lielākas izredzes iegūt darbu savā
profesijā, savukārt uzņēmējiem sadarbība mazinātu šobrīd pastāvošo risku,
proti, reģionā trūkst profesionālu metinātāju, kas vājina uzņēmēju
konkurētspēju. Labās prakses piemērs turklāt ļautu piesaistīt aizvien jaunus
investorus Ventspils brīvostas teritorijā, kas radītu tik nepieciešamās jaunās
darba vietas.
Gan uzņēmēji, gan Ventspils
Profesionālās vidusskolas direktore Kristīne Vāgnere pēc sarunas izteica
gatavību aktīvi strādāt un kopīgiem spēkiem visupirms īstenot Ventspils
metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem nepieciešamo apmācību programmu. Jau
februāra sākumā sanāks darba grupa, lai vienotos par darāmajiem darbiem un
rastu finanšu risinājumu.
Diskusijā vairākkārt izskanēja nepieciešamība domāt par ražošanas kultūru.
Līdz šim daudziem uzņēmumiem, kas sākuši darbu Latvijā, diemžēl nākas cīnīties
ar padomju domāšanas sekām. Tomēr uzņēmēji atzīst, ka situācija soli pa solim
kļūst aizvien labāka. Pavīdēja arī ideja attīstīt citviet Eiropā jau piekoptu
praksi – veidot vietējo nozares speciālistu asociāciju, kas atbilstoši
pieprasījumam ātri reaģētu un nodrošinātu ražotni ar darbiniekiem.
Mašīnbūves uzņēmums Bucher SchoerlingBaltic, kas pērn
Ventspilī atvēra jaunu – lielāku – komunālo mašīnu ražotni, neslēpj, ka
saskāries ar problēmu atrast vajadzīgo skaitu metinātāju. Lai nākotnē
izvairītos no līdzīgām situācijām, kas negatīvi ietekmē ražošanu, uzņēmuma
komanda sagatavojusi detalizētu sadarbības piedāvājumu, atklājot, ka ir patiesi
ieinteresēta atbalstīt profesionālās izglītības pilnveidi Ventspilī.
Arī pārējie mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmi, kas piedalījās sarunās,
tostarp SIAMalmar Sheet Metal, pauda gatavību iesaistīties,
savukārt Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes priekšsēdētājam Ivaram
Eglājam jau ir redzējums, kur piesaistīt sākotnēji nepieciešamo finansējumu.
Jāatzīmē, ka Ventspils brīvostas pārvalde veiksmīgi īsteno ostu attīstības
programmā noteikto mērķi – rūpniecības attīstību. Kopš 2002. gada Ventspilī
piesaistīti 18 jauni ražojošie uzņēmumi, un nu jau ražošanā strādājošo skaits
divkāršojies. Savukārt rūpnieciskās produkcijas izlaide ir desmitkāršojusies,
bet eksports apstrādes rūpniecībā – divdesmitkāršojies.
Ja 2002. gadā Ventspilī eksportam tika saražota produkcija par 2,2 milj.
latu, tad 2010. gadā – par 44,8 milj. latu. Taču kvalitatīvas profesionālās
izglītības iestādes atrašanās tiešā ražotņu tuvumā ir ļoti būtiska reģiona
ekonomiskajai attīstībai un turpmākiem panākumiem investoru piesaistē, kā arī
esošo ražotņu attīstībā, uzskata Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un
attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs.
Laužam stereotipus par arodizglītību
Kristīne Vāgnere, Ventspils Profesionālās
vidusskolas – Ziemeļkurzemes profesionālās izglītības kompetences
centra direktore
– Jāatzīst, šobrīd pastāv pietiekami lieli stereotipi par mūsu skolu,
bet ar darbu, labiem skolotājiem un labām mācību programmām cenšamies tos
lauzt. Mēs gribam sagatavot tādus speciālistus, kādi ir nepieciešami mūsu
uzņēmējiem. Lai arī izglītojamo skaits ir svarīgs statistikai, no kuras var būt
atkarīgs valsts finansējums skolai, man jāatzīst, ka nācās no skolas atskaitīt
37 audzēkņu, jo esmu pārliecināta, ka nav skolā vajadzīgi audzēkņi, kas dzer,
nenāk uz stundām un negrib mācīties. Vēlos, lai uzņēmējam, pieņemot darbā mūsu
audzēkņus, nebūtu jādomā, vai viņš šodien atnāks uz dabu vai neatnāks,
piedzersies vai nepiedzersies. Esam iecerējuši metālapstrādes programmā nākotnē
piesaistīt daudz vairāk audzēkņu. Šobrīd to skaits pa gadiem ļoti svārstās.
Savukārt pretēja tendence – pieaugums – ir mašīnbūves specialitātē. Nesen
veicām pētījumu, kurā aptaujājām Kurzemes uzņēmējus par to, ko tie jau šobrīd
dara un ko būtu gatavi darīt, lai veicinātu profesionālās izglītības attīstību.
Pētījums rāda, ka lielākoties šobrīd uzņēmēji iesaistās, nodrošinot prakses
vietas. Tomēr salīdzinoši neliels procents uzņēmēju iesaistījušies arī mācību
programmu izveidē profesionālo skolu audzēkņiem. Tikai 2% Kurzemē ir snieguši
finanšu resursus mācību līdzekļu iegādei. Vislielākais pieprasījums šobrīd un
turpmāko piecu gadu laikā gaidāms pēc elektriķiem, mehāniķiem, automehāniķiem,
kā arī metinātājiem. Skolas
prioritāte ir sadarbībā ar nozares uzņēmumiem operatīvi sekot līdzi tirgus
tendencēm un pilnveidot programmu piedāvājumu. Redzam sevi pa vidu starp
darbinieku un uzņēmēju, īstenojot pasūtījumus darbinieku sagatavošanai un
piesaistot arī nozares uzņēmumu finansējumu. Būtiski ir šodienas vajadzībām
aprīkot metālapstrādes un mašīnbūves darbnīcas. Tam vien nepieciešams turpat
pusmiljons latu.
Latvijā trūkst
metinātāju
Niklauss
Hūzers, SIA Bucher Schoerling Baltic valdes priekšsēdētājs
– Šobrīd mūsu uzņēmumā strādā 46 metinātāji – tai skaitā četras
sievietes –, kas ne bez grūtībām ir atrasti un apmācīti darbam. Taču mēs
domājam ilgtermiņā, tāpēc sadarbība ar citiem nozares uzņēmumiem Ventspilī un
skolu ir svarīga. Nav pareizi, ka Latvijā 70% pēc vidusskolas dodas uz
augstskolām un studē vienu un to pašu; Šveicē un Vācijā tie ir tikai 15%,
pārējie izvēlas profesiju. Mūsu uzņēmums ir gatavs ļoti aktīvi iesaistīties profesionālās
izglītības pilnveidē Ventspilī gan finansiāli, gan ar savu pieredzi un reālām
prakses vietām. Nepieciešams veidot ciešu sadarbības tīklu arī ar citiem
nozares uzņēmumiem. Jāatzīst, lielākoties jaunpieņemtie metinātāji nespēj
izpildīt kvalifikācijas prasības un to apmācībai darbam ražotnē nepieciešami
pat trīs mēneši. Kad mūsu uzņēmums paplašināja ražotni, saskārāmies ar problēmu
– nevarējām nokomplektēt nepieciešamo metinātāju skaitu. Meklējām iespēju
piesaistīt darbaspēku arī no Baltkrievijas, taču tas bija pārlieku sarežģīti.
Šobrīd gan to esam visai netipiskā veidā atrisinājuši – pieņēmām darbā un
apmācījām sievietes, kā arī piedāvājām darbiniekiem, kas uz Ventspili atnāca no
citām Latvijas vietām, trīs mēnešus apmaksāt dzīvesvietas izdevumus, kamēr viņi
iekārtojas uz dzīvi Ventspilī.
Esam par sadarbību
Māris Petrovskis, SIA Malmar Sheet
Metal ražošanas vadītājs
– Piedāvāto sadarbības
modeli pilnīgi noteikti varu atbalstīt un teikt atzinīgus vārdus. Mēs ļoti
labprāt iesaistītos, gan finansiāli, gan – nodrošinot ar prakses vietām un
materiāli tehnisko bāzi. Uzņēmumā jau esam apsprieduši šādas sadarbības
nepieciešamību, tādēļ ideju esam gatavi virzīt tālāk. Kopumā jāatzīst, ka
situācija gadu no gada kļūst labāka. Ja sākotnēji uzņēmumā atrast un noturēt
darbiniekus bija grūti, tad šodien jau ir labāk. Arī mūsu uzņēmums šogad
iecerējis paplašināšanos, tādēļ speciālistu apmācība un sadarbība ar
Profesionālo vidusskolu, kā arī ar nozares kolēģiem mums ir ļoti būtiska.
Iemāciet pamatus,
pārējo pieslīpēsim
Indulis Bērziņš, SIA Bucher Schoerling
Baltic ražošanas vadītājs
– Mums ir ļoti liels
darba apjoms, taču situācija dažkārt ļoti strauji var mainīties – vienubrīd
vairāk darbinieku, citā brīdī mazāk. Ja uzņēmumi un profesionālās izglītības
iestāde sadarbojoties var izveidot darbinieku datu bāzi par darbiniekiem – kāda
ir katra attieksme pret darbu, cik viņš ir ātrs, kādas ir viņa prasmes –, šie
darbinieki tā vietā, lai stāvētu bez darba, jau nākamajā dienā varētu strādāt
uzņēmumā, kurā darba apjoms nav mazinājies, piemēram, no mums pie Malmar.
Viņam nebūtu dīkstāves dienu. Arī skolām apmācības process nav īss un
vienkāršs. Ja uzņēmums saka, ka viņiem rīt vajadzīgi trīs metinātāji, skola var
izstiepties vai sarauties, bet tik īsā laikā tos nevar sagatavot. Turpretī, ja
veidojam sadarbību, varam izstrādāt programmu ar tām tehnoloģijām, kas mums
vajadzīgas. Jānodrošina, lai, piemēram, metinātājs iegūtu labas bāzes
zināšanas, un tad jau to specifisko pieslīpēšanu uzņēmumā var veikt daudz ātrāk
un nav nepieciešams trīs mēnešu darbinieka apmācību laiks, kas, bez šaubām,
ļoti palēnina ražošanu un līdz ar to uzņēmuma konkurētspēju. Sadarbība varētu
būt ļoti nozīmīga gan uzņēmumiem, gan skolai. Veidojot tādu kā asociāciju,
kuras biedriem būtu iespējas iegūt darbu, līdztekus jādomā arī par to, lai
juridiski atrunātu nianses, kas šiem speciālistiem dotu ne vien iespēju, bet
uzliktu arī pienākumus. Jādomā, kā skolai un uzņēmējam neradīt zaudējumus, –
lai nebūtu tā, ka pēc mācībām, kurās ieguldīti skolas un uzņēmuma līdzekļi,
jaunietis uzreiz nopērk biļeti un aizbrauc uz Angliju.
Avots:
ventasbalss.lv / 24.01.2012
|